trešdiena, 2014. gada 15. janvāris

Kāpelēšana pa Keiptaunas kalniem

Uzreiz jāatzīst, ka man kā kārtībam latvietim pirmo reizi ieraugot Keiptaunas kalnus, pat doma prātā neienāca, ka tajos tā vienkārši varētu uzkāpt :D Taču laika gaitā ir izdevies tādu staigāšanu pa kalniem iemīļot:) Šeit Galda kalna 3 virsotnes: sākot no kreisās: Lauvas galvas kalns, Galda kalns, Vella smaile

Lauvas galvas kalns ir viena no trīs galda kalna virsotnēm, kas plato pa labi. Šīr ir zemākā un vieglākā Galda kalna virsotne. Vidēji aizņem 1h, lai to iekarotu un apmēram tikpat, la nokāptu. Iecienītākais kāpiena laiks ir pilnmēness naktis (jāskatās, lai nebūtu mākoņi), kad paveras fantastisks skats uz pilsētas gaismām!


Skats uz naksnīgo Keiptaunu no Lauvas galvas kalna

Kāpiens Galda kalnā pa Platteklip aizu ir aprakstīts jau iepriekš un atrodams šeit. Platteklip aiza ir vienkāršākais no ceļiem, pa kuru uzkāpt Galda kalnā (protams, brauciens ar vagoniņu neskaitās!)

Platteklip aiza, taka.



Vella smaile, jeb Devils peak grāmatās aprakstīta kā grūta taka... Nu, nezinu, manuprāt, nebija grūtāka par Platteklip... Pašiem jāizmēģina!:) Es iesaku pie reizes aiziet arī līdz Pulpit/ Kanceles klintij, kur paveras  fantastisks skats uz Keiptaunas dienvidu rajoniem. 

Skats uz Keiptaunas ostu


Skats no Pulpit klints
Lūdzu, ievērot drošibas noteikumus, kāpjot kalnos:

  • nekad nekāp viens;
  • vienmēr paņem siltu apģērbu, laikapstākļi kalnos ir mainīgi un parasti temperatūra ir aukstāka nekā plato;
  • nes līdzi pietiekami dzeramo ūdenu un uzkodas;
  • nepamet taku! Pāris soļi uz vienu vai otru pusi var beigties bēdīgi!
  • pirms kāpiena informē palicējus, kur kāpsi un nemaini plānus
  • ņem līdzi uzlādētu telefonu neparedzētiem gadījumiem.
  • Labi apavi, sauļošanās krēms un cepure ir svarīgi

Ritma
+27611776609





piektdiena, 2014. gada 3. janvāris

Ziemassvētki un Jaunais Gads

Visu pirms- Daudz, daudz laimes un veiksmes visiem jaunajā gadā!!!

Tā!:) Tagad varu turpināt:)

Ziemassvētki

Ziemassvētki šeit droši vien vairāk ir salīdzināmi ar Jāņiem, nevis mūsu pieredzē esošajiem baltajiem svētkiem (šis gan, kā saprotu, uz pēdējiem ZSV neattiecās :D)

Ja neskatās uz laikapstākļiem, tad lielākā atšķirība ir Zsv svinēšana 25.decembrī, nevis 24. decembrī. Tāpat kā Latvijā, Zsv šeit ir ģimenes svētki un visspilgtāk izpaužas Ziemassvētku pusdienās- kad galdi lūst no visādiem labumiem un ģimene sanāk kopā... paēst :D Šeit visi saka, ka Zsv vienmēr jāpārēdās un visu iepriekšējo dienu un 25.decembra rītu velta ēst gatavošanai - es gan domāju, ka mēs Latvijā apēdam vairāk- laikam tamdēļ, ka šeit- karstā laikā daudz ēst nemaz negribās...

Vēl šeit pie Zsv pusdienām jārauj "crackers"- tur iekšā parasti ir kāda sīka mantiņa, joks un  kronis- šo es vēl nesaprotu, būs līdz nākamajiem Zsv jānoskaidro, kas tā par tādu tradīciju!

Pantiņus Zsv vecītim, jeb Father Christmas neviens gan neskaita. Tomēr mēs savā mājā nolēmām, ka citādi pie dāvanām neviens netiks un ģimenes locekļi nāca klajā ar visai amizantiem izpildījumiem :D Šo tradīciju noteikti jāizkopj! :)





Jaunais Gads

Jaungada svinības izpaužas tāpat kā visur citur- 10, 9, 8, 7, 6, 5, 4, 3, 2, 1, 0- Laimīgu Jauno Gadu! To svin kur nu kurais! Jaunā gada sagaidīšana parasti ietver- braai jeb grilēšanu, āmapanieti, dejošanu un iespējams, peldēšanu. Raķetes šaut ir atļauts tikai noteiktās pludmalēs, dēļ karstā laika un vēja.


Otrie zimessvētki un 2.janvāris ir zināmas kā Boxing day (saistībā ar kastītēm, nevis boksēšanos), ka visi vienā lielā masā dzenās uz pludmali- man šķiet, ka Nacionālā Pludmales diena būtu atbilstošāks nosaukums! :D


Kaapse Klopse

Ja jums sagadās būt Keiptaunā 2.janvārī, tad nebrīnieties par slēgtajām ielām un dodieties skatīties Kaapse Klopse jeb Cape Minstrels parādi- kas sākotnēji cēlusies no vergturības saknēm. 2.janvāris bija vienīgā vergu brīvdiena gadā, kad bija atļauts arī svinēt. Taču, tā kā saimnieki ne reti sodīja par svinēšanu, tad cilvēki pasāka izkrāsot seja, lai viņus nespētu atpazīt. Katrā saimniecībā tāda izkrāsošanās un dziedāšana izvērtās dažādi un mūsdienās ir izveidojusies vesela tradīcija, ka katrā pilsētas rajonā dzīvojošie izkrāsojas un saģērbjās rajona krāsās un ieziet ielās dziedot. Apmēram kā Dziesmu svētku parāde! Arī grupas iet pa noteiktu maršrutu pilsētā un izrāda ko prot.