Lauvas galvas kalna taka - Lions head hike

Lauvas Galvas kalns ir daļa no slavenā Galda kalna. Tas atrodas pa labi no galda kalna, kā atsevišķa virsotne. Lauvas Galda kalns ir ļoti populāra atpūtas un kāpelēšanas vieta. Vidēji kāpiens Galda kalnā, lai nokļūtu virsotnē aizņem stundu, salīdzinājumā ar pašu Galda kalnu, kur jārēķinās ar videji 2 stundu kāpienu. Ņemot vērā so īpašību- šī taka ir daudz popularāka par Platteklip Galda kalna taku.

Īpaši populāra šī taka ir pilnmēness naktīs, kad keiptuaniešiem ir tradīcija kāpt Lauvas galvas kalnā un vērot pilsētas gaismas no augšas. Ja jums rodas tāda iespēja, es ieteiktu kāpt Lauvas Galvas kalnā dienu pirms vai dienu pēc pilnmēness, lai izvairītos no pārmērīgajiem cilvēku pūļiem.

Šoreiz gan mēs nekāpām pilnmēnesi lūkoties. Savā dzimšanas dienā kā dāvanu sev vēlējos uzkāpt Vella smailē (smaile pa kreisi no Galda kalna), bet diemžēl mākoinis bija uzsēdies uz šīs smailes un mēs izvēlējāmies par labu Lauvas Galvas kalnam.

Kalk Bay kalnu taka

Keiptauna izvietojusies ap kalnu grēdām. Par laimi kalni ir paturēti dabas aizsardzības nolūkiem un nav apbūvēti. Es pieļaujo domu, ka tas tādēļ, ka Dienvidāfrikā apbūve ir sākusies salīdzinoši vēlu. Šajos kalnos ir atrodams liels skaits kalnu taku un pastaigas vietu.

Vienu no tādām vietām mēs apmeklejām maijā. Kalk Bay ir maza pilsētiņa, kas nosaukumu ieguvusi no kaļķu atradnēm. Kaļķi Keiptaunā un Keip-kolonijā izmantoti māju balsināšanai, kas bija jādara katru gadu, lai no māla un akmeņiem būvetās ēkas turētos pret lietavām un vējiem - šeit nebija pieejami citi būvmateriāli, lai ēkas nostriprinātu.

Uz Kalkbay mēs devāmies ar Nīla moci- to pašu ar kuru viņš apbrauca pusi Āfrikas pirms pāris gadiem. Moci atstājām uz Boys drive no kurienes sākās taka Echo valley, pa to devāmies augšā. Īpaša plāna mums nebija- tikai tik daudz, ka vajag nedaudz fizisko noslodzi un kalnu skatus dvēselei:)

Lejā palika Kalk Bay un okeāna krasts

Skats uz Ou Kaapse weg un Silvermine 

Spes Bona mežs lejup

Pirms gada seit bija liels ugunsgrēks, nu jau augi atkopjās

Mūsu noietā taka- no Boys Drive, 8km

Dienvidāfrikas vīza

Latvijas pilsoņiem diemžēl ir nepieciešama vīza braucienam uz Dienvidāfriku :(

2014.gada otrajā pusē tika aktivizēti noteikumi, ka uz vīzu vēstniecībā var pieteikties tikai personīgi. Ņemot vērā, ka Latvijā DĀR vestniecības nav, tas apgrūtināja Latvijas pilsoņu ceļošanu uz DĀR. Dienvidāfrikas vīzai jāpiesakās caur vēstniecību Zviedrijā.

Lieliskie jaunumi, ir tādi, ka atkal varam vīzu dabūt, sūtot dokumentus uz vēstniecību Zviedrijā pa pastu. 

Links uz vēstniecības majas lapu, Konsulāro nodaļu:
http://www.dirco.gov.za/sweden/consularservices.html

Braai, poiki un jūras vēži

Svinēšana un ēdiens Keiptaunā

Braai- tusiņš ar uz uguns gatavotu ēdienu. Mēs to parasti saucam par šašliku:) Keiptaunā gan neviens īsti šašliku (marinētu gaļu uz iesmiem) netaisa, bet uz uguns liek visu ko iedomājas- sākost ar desām, steiku, maizi un dārzeņiem.

Pioki - čuguna podiņš ar trīs kājām. Kaut kas līdzīgs čuguna katliem, kur mēs mēdzam ekskursiju zupu varīt. Tikai šim ir 3 kājiņas, līdz ar to nav nepieciešama konstrukcija, kas notur katliņu virs uguns. Šoreiz mums podiņā tika gatavotas mīdijas.

Jūras vēži - Cray fish- vietējā delikatese. Mums tiešām bija paveicies tikt pie jūras vēžiem, ko ir atļauts medīt/ ķert tikai sezonā un atļauja nav no tām lētākajām. Mēs paši viņus neķērām, tos mums atveda ciemiņi.

Dienvidāfrikāņu iecienītakais pasākums ir BRAAI, ko organizē jebkururā laikā, kad vien uznāk tāda vēlme. Mums ir draugi, kuri ikdienā mēdz gatavot uz uguns- tikai tāpēc, ka tas ir forši! Vieta arī var mainīties pēc apstakļiem. Parasti šādu pasākumu organizē mājās, jo, ņemot vērā laikapstākļus un uguns nedrošību Keiptaunā (īpaši vasarā), braai ir atļauts tikai noteiktās vietās. Parsti pasākums ir "bring & braai" kur katrs ciemiņš atnes to ko pats ēdīs un dzers, bet mājnieki nodrosina vietu, uguni un kādu uzkodu/ salātus.

Un ja vēl tam visam pa virsu pievieno baseinu- tad pasakums ir izdevies!:)

Pārgajiens Hout Bay ar suni / Hout Bay hike with a dog

Man ir tā privilēgija strādāt maiņās, kas atļauj darba dienās, kas kalnos un uz ceļiem ir daudz klusākas, doties kādā kalnu pastaigā. Viena nelaime tomēr ir- drošības aspekts. Gan jau ir dzirdēts, ka Āfrikā ir nedroši un vienatnē nekur iet nedrīkst- bīstami.

Tāpēc es dikti priecājos, ka mums ir Bīmers (oficialais viņa vārds gan ir BMW). Bīmers ir labrodora un (vetārsts ir par to parliecināts, bet mēs nē) rotveilera jauktenis.  Bīmeram arī dikti patīk pastaigas kalnos. Viņš gan pēdēja laikā ir pieņēmies svarā un vairs nav tik aktīvs kā man gribētos.

Tā kā man bija brīva diena līdz 4iem pēcpusdienā, kad jābrauc pakaļ bērniem uz skolu, gribēju iziet Panorama route Hout Bay, kas pēc grāmatas apraksta bija 7 stundu pārgājiens. No šīs idejas nācas atteikties, jo uz takas ir kāpnes, kas nav pa spēkam sunim, turklāt Bīmeru uzstiept pa kāpnēm man nav pa spēkam. Rezultātā samierinajos ar daudz vienkāršāku, lēzenu taku paralēli slavenajam Čapmans pīka (Chapmans Peak) ceļam. Un labi ka tā!

Diena bija pamatīgi karsta. Decembris ir viens no karstākajiem vasaras mēnešiem Dienvidafrikā. Taka nav smaga, jo praktiki tajā nav kapūmu un kritumu, ja neskaita sekotnējo kapienu un beigās- nokapšanu lejā līdz ceļam. Toties kas par skaistumu!!

Skati, kā paši saprotiet no bildēm, bija vienreizeji! Bet mani pārsteidza ziedi! To bija liela dažādība un lielā daudzumā! Parasti viskošākie mēneši ir Oktobris un Novembris, kad saulītes vairāk, bet saknes vēl nav aizmirsušas par lietus periodu.

Kopējais noietais attālums bija 10km. Mēs uzsakām gājienu pie Austrumu nocietinajuma (East Fort) un pa kalnu taku gājām Čapmanspīka virzienā. Atpakaļ nācam pa ceļu. patiesībā kājāmgājējiem uz ceļa atrasties nav atļauts, bet es baidījos, ka Bīmeram būs grūti iet atpakaļ pa taku- izskatījās parāk noguris. Patiesībā, viņš man vispār atteicās iet un man bij jāskrien pēc mašīnas, kāmēr viņš mani ēniņā gaidīja. Izrādās, ka karstais asfalts bija daudz sliktāka izvēle nekā akmeņainā kalnu taka. Mājās apskatīju Bīmera ķepas- kas bija noberztas/ uz asfalta nodezinātas jēlas- nav brīnums, ka viņs negribēja iet...

Kopš Decembra sunīts jau ir atkopies, uzlikts uz diētas un gatavs jauniem piedzīvojumiem:) Tā lūk!

Ritma,
Keiptauna