Plāns bija diezgan nenoteikts, lai neteiktu, ka nebija vispār- zinājām pāris pieturpunktus, kur gribam pabūt taču datumi netika noteikti. Tā kā mēs ceļojām ar telti un šobrīd ir ziemas vidus- tad atrast telšu vietu nez’ vai būs problēma – tā arī bija. Laimīgā kārtā Mežonīgais Krasts ir daudz siltāks par Rietumkāpu (Western Cape), jo atrodas siltā Indijas okeāna krastā.
Bet pirms došanās ceļā jāsaved auto kartībā. Tie kas, no auto ko sprot, lūdzu, nekritizēt manu sekojošo tehnisko aprakstu:
Tā kā paredzēts in nobraukt vairākus tūkstošus kilometru nolēmām uzlikt priekšā jaunas riepas, kas principā ir diezgan vienkāršs process, ja nerodas sarežģījumi, kas, protams, radās. Mainot riepas, tehniķi atklāja, ka auto nevar ratus nobalansēt, jo stūres šķērsstieņa gali (?) ir nodiluši un vajadzīgi jauni. Un, protams, ka pasākums ievilkās uz pāris dienām, jo ne servisam, ne piegādātājam nebija nepieciešamās detaļas pieejamas un nācās atjaunot esošos.
Kā pakošanās sistēmu iegādājāmies dažas caurredzamas plastmasas kastes, jo no iepriekšējiem izbraucieniem zinājām, ka atrast mašīna to ko meklējam būs gana grūti arī caurredzamās kastēs. Piezīme: turpmākiem izbraucieniem nepieciešamas vairāk kastes.
Lai gulēšana būtu ērtāka ņēmām līdzi lielos matračus (vienu dubulto un vienu vienvietīgo), kas tika iepakoti lielā plastamas maisā un izrādījās, ka aizņēma lielāko pakošanās laiku. Taču tas noteikti bija to vērts- ko tik mēs nedarām komforta dēļ! :)
Pamatplāns mums izdevās šāds:
Ap 2800km, ilgums: 10 dienas/ 9 naktis.
1. Keiptauna- Wilderness 440km
2. Wilderness – Plettenberg Bay- Jeffreys Bay 240km
3. Jeffreys Bay – Addo Ziloņu nacionālais parks 130km
4. Addo – Chintsa 320km
5. Chintsa – Coffee Bay 260km
6. Coffee Bay
7. Coffee Bay
8. Coffee Bay – Mthatha – Chintsa 300km
9. Chintsa – Jeffreys Bay 420km
10. Jeffreys Bay - Cape Town 720km
1 diena: Keiptauna – Wilderness
Izbraukšana - lietus gāzes – draugu palīdzība
Izbraukšana mums beidzot izdevās ap pusdienlaiku. Doma bija tikt tik tālu cik vien iespējams, kas rezultātā beidzās ar tikšanu līdz Wilderness, jo ceļā mūs pārsteidza pamatīgas lietusgāzes. Lieki teikt, ka matrači uz mašīna jumta bija slapji pat par spīti plastmasas maisam.
Mēs zinājām, ka mūsu 4x4 draugi tieši tobrīd bija Wilderness, kur viņiem ir vasaras māja. Taču mēs negribējām viņus pagrūtināt ar savu klātbūtni un bijām ieplānojuši nakšņot Wilderness Nacionālajā Parkā, kur mūs gan ne visai vēlējās uzņemt, jo ieradāmies pēc darba laika. Galu galā apsargs tomēr piekrita mūs ielaist, bet vajadzēja samaksāt par telts vietu skaidrā naudā, kas mums, kā reize, uz rokas nebija. Tad nu devāmies uz tuvējo benzīntanku, lai izņemtu naudu. Un kur gadījies kur ne’, tieši tur priekšā iepirkties bija atbraucis arī Virgils, kuram šiet ir vasaras māja – tovakar mēs baudījām viņa viesmīlību un sausus matračus- paldies par to!
2.diena: Wilderness – Robberg nature reserve – Jeffreys Bay
GPS - krasta pastaiga -haizivis
Dienas plāns- tikt līdz Jeffreys Bay. Tā kā citu plānu mums nebiija, tad paļāvāmies uz GPS ieteiktajiem apskates punktiem.
Jāatzīst, ka pats GPS mums sagādāja ne mazums mulsu brīžu. Jāsāk ar to, ka Nīls jau vairākas nedēļas pirms brauciena meklēja jaunu Garmin GPS. Mums jau 2 GPS ir: TomTom un Garmins, bet abi tika atzīti par nederīgiem, jo TomToms nepieņem Traks4Africa informācijas SD karti, ko Nīls nopirka savam Āfrikas ceļojumam ar moci, un Garminam problēmas ar bateriju un tas nedarbojas, kāmer tiek ladēts. Mums izdevās atrast jaunāku Garmin otreizejās lietosanas precēs, par 250 ZAR – forši! Mūsu prieks par Garminu noplaka, kad ieraudzījām, ka tas mūs sūta uz galamērķi pa super-gariem ceļiem… ņemot vērā, ka dienas laikā paredzētie attālumi ir ievērojami, Garmina izvēlētie zemes ceļi mums negāja pie sirds. Mēs pieturējāmies pie lielceļiem un paļāvāmies vairāk uz Google kartēm. Garmins labi noderēja bērniem laika īsināšanai.
 |
| Robbers Nature reserve, Plettenberg Bay |
Par spīti Garmina nepilnībām, tas mūs aizveda uz Robberg Dabas parku Plettenberg Bay. Par to bijām dzirdējuši, taču nekad nebija sanācis aizbraukt. Turt noteikti ir vērts iegriezties! No malas neizskatās tik iespaidīgi, kā patiesībā ir. Izskatās, ka lai izstaigātu visu taku vajag pilnu dienu un zināmu bezbailīgumu no augstuma. Pretīm nākošie cilvēki, ieminējas, ka mums japievērš uzmanība piekrastes ūdeņiem, kad nonāksim “Gap”- to arī darījām un ieraudzījām piekrates ūdenī ne tikai draiskulīgu roni, bet arī 2 lielās baltās HAIZIVIS! Ja jums sanāk turp aizbraukt- varbūt arī ieraudzīsiet. Nofotografēt gan mums neizdevās, jo telefoniem baterijas regulāri bija tukšas- pazīme ceļošanai ar bērniem.
Tālāk devāmies uz Jeffreys Bay, kur nakšņojām, iespējams lētākajā kempingā- telšu vieta par 80 ZAR un gluži labi iztikām bez elektrības un karstā ūdens.
3.diena: Jeffreys Bay – Addo Ziloņu nacionālais parks
Sērfotāji – haizivs uzbrukums – ziloņi
Jeffreys Bay ir pasaules slavena ar saviem lieliskajiem sērfošanas viļņiem un tieši tagad tur notika sērfošanas čempionāts. Diemžēl todien viļņi nebija no tiem labākajiem un mēs fantastiskus sērfošanas demonstrējumus neredzējām.
 |
| Jeffreys Bay |
Vakar 19.jūlijā, bija fināls, ko pārlika dēļ haizivs uzbrukuma sērfošanas čemtpionam. Šeit redzams haizivs uzbrukuma video:
https://www.youtube.com/watch?v=4S3i4uf1IgU
Pavadījuši pusdienu Jeffreys Bay pludmalē, devāmies uz Addo ziloņu nacionālo parku, kur var satilt visu lielo piecinieku: ziloni, lauvu, bifeli, leopardu un degunradzi. Tā kā mēs ieradāmies diezgan vēlu ieraudzījām ziloņus tikai ap laiku kad jau sāka satumst un nolēmām, ka brauksim atkal rīt.
 |
| Addo Elephant National Park |
Nakšņojām mēs The Aardvark – lileiska nakšnošanas vieta tuvu Addo ziloņu parkam;)
4.diena: Addo – Chintsa
Ziloņu bari – Buccaneers
Šoreiz ziloņi mūs priecēja daudz un dikti! Diemžēl parējos no lielā piecinieka mums neizdevās atrast.
Izbraucām cauri Addo parkam un devāmies uz Chintsa, kur nakšņojām Buccaneers backpackers – beidzot esam Mežonīgajā Krastā!
5.diena: Chintsa – Coffee Bay
Svētdiena – Transkei regions – caurums sienā
Izrādījās, ka mums ir pašiem nezinot, izdevies izvēlēties labako nakšņošanas vietu, kur svētdienas ir pieejamas brokastis bez maksas! Un brokastis mums noteikti vajadzēja, jo iepriekšēja vakarā dēļ vēja palikām bez siltām vakariņām. Pilniem vēderiem devāmies ceļā uz Coffee Bay.
 |
| Buccaneers |
Traskei nozīmē region pari Kei upei. Vietejie vienmēr saka, ka nabdzīgie ļaudis lielajās pilsētās lielākoties ierodas no Eastern Cape un Transkei regiona- tad nu mēs beidzot to ieraudzījām. Un tas nemaz nebija tāds, kādu es to iedomājos. Es biju daugījusi lielas platības ar neapstrādātu zemi un zemu apdzīvotības līmeni. Zeme tiešām bija lielākoties neapstrādāta, taču visas kalnu virsotnes bija izpinktojuši apaļi un kantaini namiņi. Dzīvošana uz kalna malas man ir ieguvusi pavisam citu izskatu. Ceļi tiešām tur ir slikti un govis, kazas un aitas šķērso ceļu kur un kad pagadās.
Caurums sienā jeb Hole in the wall- ir vietejais apskates objekts, par kuru ir arī slavena Dienvidāfrikas leģenda. To mums noteikti bija jāredz. Caurums izradījās ne tik iespaidīgs kā gaidīts. Mēs tam klāt piebraucām ar auto, bet, ja jums sanāk tikt līdz Coffee Bay, silti iesaku uz to doties kājām no Coffee Shack, kur mēs nakšņojām turpmakās 3 naktis.
Un jau atkal mums palaimējās- Coffee Shack piedavā bezmaksas vakariņas svetdienās!
6. un 7.diena: Coffee Bay
Apaļi namiņi – tradīcijas – govis - rotas – sērfošana – jauni draugi
Interesanti, ka saimniecības šajā reģionā sastāv no apaļa namiņa un vairākām mazām kantainām ēkam- man žēl, ka neapjautājos mūsu gidam Mitsy kapēc viņi būvē apaļus namiņus. Cilvēki šeit ļoti tic “senčiem”- sava veida pagānisms. Rituālos ciema vīri konsultējas ar “senčiem” / mirušajiem un lūdz padomu turpmākai rīcībai. Mitsy mums pastāstīja, ka elektrības šajos rajonos nav ne tikai tādēļ, ka ir dargi, bet arī tamdēļ, ka ļaudis bīstas, ka elektrībai aizbiedēs “senčus” un nebūs kam lūgt palīdzību.
Iepriekš jau minēju par lopiniem, kas šķerso ceļu kur vien pagadās. Tas tādēļ, ka tiem ir atlauts ganīties, kur vien pašiem labpatīk. Nav aploku. Man šķita amizanti, ka apkart mežam ir uztaisīts aploks, bet govis staigā, kur ienāk prātā! (?) Govis šeit ir lielākā bagātība- tās katru rītu izlaiž āra un vakarā jaunākie bērni sameklē attiecīgos lopiņus un dzen majās. Viena govs maksā ap 15000 ZAR. Mūsu gids Mitsy lepojās, ka viņam jau ir divas govis. Puisim ir 23 gadi. Ja viņš gribēs precēties, tad kā labola (samaksu par līgavu) viņam vajadzēs 5/ 6 govis atdot līgavas vecākiem. Mitsy ieminējas, ka reizēm puiši izvēlas percēt ārzemnieces, jo tad viņiem nav jamaksā labola, bet nelaime tāda, ka ārzemnieces neprot malt labību uz akmens, atrast malku mežā un iejaukt mālu majas remontam no zemes, ūdens un govs mēsliem…
 |
| Cows @ Coffee Bay |
 |
| Wild coast cows |
To visu mums Mitsy pastāstīja, kad devamies apskatīt alu, kas atrodas netalu no viņa tēva mājām. Es ar bērniem tomer uz alu neaizgājām, jo, lai tur tiktu, vajadzēja iet lejā pa ļoti stāvu krastu, kur man pat bail palika. Mēs nebijām gaidījuši arī to, ka būs pāris km no mašīnas jaiet kajām, jo tur vienkārši ceļa nav- pat ar 4x4 nepiekļūt. Ta sir viens no iemesliem, kāpēc vietējie tur ēzeļus un mūļus- transportam. Un ēzelis ir daudz lētēks par govi, tikai 800 ZAR.
Vienīgais, kas
man ne visai patika Transkei/ Coffee Bay ir cilvēku attieksme pret tūristiem
(un jā, mēs šoreiz bijām tūrsiti)- atklāta naudas prasīšana. Vietējo acīs mēs
esam miljonāri. Kolīdz izej no nakstsmāju teritorijas, tā nāk klāt vairāki vietējie,
kas pārdod pērlīšu rotaslietas, gliemežvākus vai grib uzdziedāt, par samaksu.
Nevar tā vienkārši izbaidīt dabu. Tā mēs arī tikām pie pērlīšu rotām. Es jau
saprotu, ka cilvēkiem laukos nav naudas, bet, ja es gribētu ko nopirkt, es pati
klāt pieietu, jo šīs pašas dāmas un kungi sēž redzamā vietā pārdodot
produkciju. Braucot cauri ciemiem, mazi bērni 2-6 gadu vecumā skrien uz ceļa, salikuši
rociņas lūgšanai. Angliski nezin neko vairāk kā “please”…
 |
| Bead sellers, Wild Coast |
Lai gan sākotnēji bijām planojuši palikt Coffee Bay 2 naktis, palikšanu pagarinājām, jo nākamaja dienā Coffee Shack organizēja pludmales dienu- kas maksāja 50 ZAR no personas un iekļāva sērfošanas nodarbību ar visu nepieciešamo ekipējumu un uz ugunskura ceptas sviestmaizes. Salīdzinājumam, Keiptaunā 1h sērfošanas nodarbība maksā ap 250 ZAR no personas. No sirds izbaidījām silto Indijas okeāna ūdeni un plānojam iegadāties arī sev sērfu deli!
Viens no iemesliem, kāpēc palikāk Coffe Bay ilgāk ir ari jaunie draugi, īpaši Meridith ar dēlu Ellis no Šveices. Puikas kopā izspēlējas bilijardu.
8.diena: Coffee Bay – Mthatha – Chintsa
Attā Traskei – zagļi - lauku ceļi
Atvadījāmies no jaunajiem draugiem un ap pusdienlaiku devāmies prom no Coffee Bay. Lai nebūtu jābrauc pa slikto, bedraino ceļu uz N2, nolēmām braukt pa citu- ui, nebijām gaidījuši 50km zemes ceļu bez norādēm… bet veiksmīgi nonacām Mthatha un uz N2.
Braucot cauri lauku ciemiem, redzējām meitenes sēžam ceļa malās ar spaiņiem un bļodām, tikai vēlāk iedomājos, ka viņas droši vien gaida, kad pievedīs ūdeni. Pārliecināta gan par to īsti neesmu, bet iespējams, jo visi ciemi ir kalnu virsotnēs, taču upes ir ielejās. Tāda interesanta atšķirība- eiropieši būvē mājas un saimniecības ielejās, bet Āfrikāņi kalna virsotnēs.
 |
| Mthatha main road |
Mtahata piestājām uzpildīties un nopirkt kaut ko ēdamu, kas izvērtās par kārtīgu piedzīvojumu. Brīdī, kad es maksāju par savu pirkumu, pazuda elektrība- vietējie to pazīst kā “load shedding”, valsts nespēj visiem nodrošināt elektrību un mēdz atslēgt elektrību visam rajonam uz 2 stundām taupības nolūkos. Veikaliem ir savi ģeneratori, bet man vienkārši trāpījās būt pie kases nepareizajā brīdī. Sanāca, ka kasiere nevarēja man izsist čeku, jo nebija pārliecināta, ka transakcija bijusi veiksmīga- savukārt es atteicos maksāt vēlreiz, jo saņēmu SMS, ka summa ir rezervēta. Nezinu vai tas visos Eastern Cape veikalos tā, bet šajā vajadzēja uzradīt pirkuma čeku pirms iziešanas no veikala – čeka mums, protams, nebija. Pēc stundu garas noņemšanās un nekādas skaidrības, mēs paņēmām savus pirkumus un laidāmies uz auto ar apsargiem sekojot uz karstām pēdām. Tā arī pateicām, lai zvana policijai, ja grib, bet mums vēl tāls brauciens priekšā. Paši arī drusku satraucāmies ka esam kļuvuši par krimināliem elementiem un piezvanīju bankai, kas apstiprināja, ka veikalam ir samaksāts un tomēr neesam zagļi :P.
Chintsa ieradāmies ar tumsu un šoreiz nakšņojām daudz tuvāk kempinga virtuvei, lai nepaliktu bez siltām vakariņām.
9.diena: Chintsa – Jeffreys Bay
Pludmale – dinozauri
 |
| Chintsa beach |
Pēc rīta pastaigas pa Chintsas pludmali un garām brokastīm devāmies uz Jeffreys Bay. 420km garš pārbrauciens. Pa ceļam iegriezāmies Port Elizabeth okeanārijā/ muzejā – kas izradījās parsteidzoši labs. Ar lieliskiem dinozauru maketiem un izglītojošiem uzstādījumiem. Diemžēl mums nepietika laiks, lai visu izstaigātu, bet noteikti ir verts iegriezties, īpaši, ja laikapstākļi nelutina.
Šoreiz nakšņojām Jeffreys Bay kempingā okeāna krastā un ar kartu ūdeni!
10.diena: Jeffreys Bay – Keiptauna
Suņi – second hand – aukstuma fronte
Iepriekšējā reizē (pirms 6 dienām) mēs Jeffreys Bay satikām suni, kas mums sāka sekot un viem dikti iepatikās. Apjautajāmies vietejiem glābējiem un apsargiem, neviens nemacēja pateikt, kam suns īsti pieder. Iekapām mašīna, braucam prom, suns skrien pakaļ. Viens no mašīnu sargiem saka, ka suns piederot Johny un minūti vēlāk Clayton, bet kad sakam ka nopirksim suni no viņa par 50 ZAR- ir uz vietas gatavs suni pārdot. Bijām nolēmuši, ka atpakaļ braucot iebrauksim Jeffreys Bay un ņemsim Snowy (tā viņu iekrustījām) līdzi uz Keiptaunu. Diemžēl mēs Snowy neatradām.
Vakar biju pastaigaties ar bērniem pa mūsu vietējo pludmali, izskatās, ka, jo lielāka pilsēta, jo mazāki suņi pludmalē. Visi suņi, ko mums nācās redzēt Mežonīgajā krastā bija salīdzinoši lieli. Pat tas, ko mēs atradām vienu nakti savā teltī – pamodos 4 naktī, skatos- blakus matracim smuki saritinājies guļ paliels suns, un ne jau viens no Coffee Shack suņiem – kā viņš bija ienācis teltī neviens nezin.
Pieminēšanas vērts ir second hand veikals Jeffreys Bay- tur atrodams visādas labas lietas. Būs jāatgriežas!
Sākotnēji apsvērām domu, ka nakšņosim vēl vienu nakti pa ceļam uz kaiptaunu, bet, kad ziņās pastāstīja, ka šī būs viena no aukstākajām ziemas naktīm Rietumkāpā, doma par mājām šķita daudz vilinošāka. Cauri milzīgām lietus gāzēm un 720km vēlāk- bijām mājās.
Noslēgumā
Ceļojums izdevies! No sākuma bijam satraukušies, ka ar bērniem būs grūti, bet bija ok. Puikām, protams, nepatika ideja, ka netiek klāt savam Xbox un televizoram, bet es domaju, ka šo celojumu vini atceresies daudz ilgak, nekā dienas, kas pavadītas televizora priekšā.
Aptuvenās izmaksas uz visu ceļojumu: 10100 ZAR/ ~ 850 Eiro
1. Nakstsmājas (kempingi) : 1700 ZAR
2. Degviela (dīzelis, aptuvenais pateriņs 10l/100km): 3300 ZAR
3. Pārtika: 2000 ZAR
4. Papildus izdevumu, tai skaitā auto remontam: 3100 ZAR
Iespējams, ka šis ir lētākais 10 dienu ceļojums 4 personām, bet noteikti viens no labākajiem!
