Grootkop - aktīvā atpūta

Viena no manām draudzenēm pēc 4 gadiem Keiptaunā  nolēma atgriezties Somijā, lai studētu. Lai šo lēmumu skaisti nosvinētu, mēs uzkāpām Grootkop, jeb lielajā virsotnē.

Pēc kāpiena iegriežamies uz kafiju Haut Bay Harbour tirdziņā, kas kļuvis par populāru atpūtas un iepirkumu vietu pēdējo pāris gadu laikā. 

Dažas bildes :)

Izjāde Keiptaunas kalnos (Helderberg reģions)

Diena bija brīnišķīga- tieši tāda, kādu vajag izjādei! Es regulāri (diemžēl ne pietiekami bieži) braucu uz stalli Somerset West.

Šoreiz ar draudzeni Elenu sarunājām iziet ārpus nožogotā High Riding Estate kvartāla un izbaudīt to, ka atrodamies pie kalniem un vīnogu laukiem.

  Lūk, neliels video;)

Tsitsikamma kalnu taka - 6 dienas/ 5 naktis

Esam sveiki un veseli atgriezušies no Tsitsikammas kalnu takas!:) Kas par fantastisku piedzīvojumu! Tagad visu pēc kārtas... 

Iedomājos, ka no malas droši vien izskatās, ka mēs dzīvojam super dzīvi bez kādām grūtrībām- tā gan nebūs taisnība... lai varētu piedalīties šajā pārgājienā mums nācās pārvarēt dažādas grūtības- sākot ar to, ka bija jāsameklē kāds, kas pieskatītu bērnus, kāmēr mēs būsim prom. To, līdz šim darīja Nīla vecāki, bet kopš, Nīla tētis sācis strādāt un Nīla mamma cīnās ar plaušu vēzi- tā nebija pieņemama opcija... Labi, ka pārgājiens ietrāpījās brīvdienās un Nīla māsas meita- 18 gadīgā Aleksa piekrita pieskatīt puikas un 5 naktis pavadīt mūsu mājā... huuuu! 

Taču tas izrādījās vēl nav viss- Nīla eksāmens iekrita dienā, kad mums bija jāizbrauc no Keiptaunas uz Tsitsikamma reģionu. Izbraukšana ieplānota 5os no rīta, eksāmens no 9iem- 12iem- piecu stundu atkāpe- ceļā jāpavada ap 7 stundām + jāveic 3,6km no takas ar upes šķērsošanu, tumšs paliek 7os. Nolēmām, ka es ceļošu kopā ar pārējo grupu, bet Nīls brauks ar moci un pievienosies mums nākamajā dienā. 

1.diena- Kalander

No mājām izbraucu 5os no rīta, Nīls gatavojas eksāmenam. Pārsteidzošā kārtā laikapstākļi izskatās diezgan pieņemami- bez lietus, ko solīja laika prognoze... bet, ak vai, lietus tomēr mūs panāca- no sākuma smalks un nemanāms, vēlāk- labi jūtams. Kāmēr mēs nogādājām mašīnas takas beigu punktā un dabūjām transportu uz sākima punktu Nature's Valley- jau pulkstens 3 pēcpusdienā un lietus pamatīgs! Nekas, savelkam somām lietus apvalkus un cik nu kuram ūdens izturīgo apģērbu un dodamies uz pirmo namiņu- esam noskaņojušies uz 1.5stundu garu pārgājienu. Soļošana pa asfaltu un pludmali rit diezgan raiti, līdz nonācām pie upes, kas savieno Natures Valley lagūnu ar Indijas okeānu. Mums paveicās, ka pludmalē atradām nomaldījušos kaijaku:)

Upes šķērsošana

Lagūna un Indijas okeāns no kalna nākamajā dienā

15 minūtes pēc upes šķērsošanas nedaudz vīlušies nonācām pie pirmā namiņa- Kalander. Vīlušies tāpēc, ka tik drīz! Tur dzima doma, ka varbūt Nīls tomēr mums pievienosies jau šajā vakarā. Ap 9iem vakarā, melnā tumsā saņēmām ziņu, ka Nīls ir ieradies Nature's Valley un gatavs nākt uz namiņi, jo naktsmājas, protams, viņš laicīgi rezervējis nav. Tā nu 3 no mums atkal savilka ūdens-izturīgo ekipējumu un apbruņojušies ar galvas baterijām devās sagaidīt Nīlu pie upes. Izskatījās diezgan amizanti- jo neko citu kā gaismiņas jau redzēt nevarēja:))) Lai nu kā, Nīls mums tovakar caur caurēm slapjš piebiedrojās. 

2.diena - Blaauwkrans

Otrā diena iesākās dikti pozitīvi - ar saulīti un skaistu kāpienu!:) Esam sagatavojušies 13km pārgājienam, kas izrādījās nedaudz garāks- 17,5km. 

Taka vijās cauri Tsitsikamma mežam, kas plašāk pasaulē zināms kā daļa no Dienvidāfrikas Dārza ceļa. Šī taka noteikti nav piemērota ziemas / lietus periodam. Lai arī lietus nelija, taka bija pamatīgi slapja un ūdensizturīgi haikinga zābaki lieti noderēja. 

Slapjais Tsitsikamma mežs

Slapjumam izrādījās vēl viens nelabums- slidenums, kas rezultējās 3 kritienos mūsu grupā. 2 gadījumos kritiens beidzās ar pamatīgiem zilumiem, bet vienā- ar sasistu galvu! Te nu uzreiz jābūt uzmanīgākiem. Tā kā atkāpšanās ceļa nav (auto piebraukt var tikai pie namiņiem), lēnām un uzmanīgi turpinājām ceļu ar iespēju, ka Mandy taku neturpinās. Laimnīgā kārtā viss izvērtās labi un kritienam nopietnas sekas nebija, taču mēs visi bijām daudz uzmanīgāki!

Fonā pasaules augstākais gumijlēkšanas tilts- Bloukrans
http://www.faceadrenalin.com/

Dzeramā ūdens uzpildīšana

iepazīstamies ar rītdienas maršrutu

namiņi iekšpusē

Drēbju žāvēšanas process - ikvakara nodarbe :P

Ieradušies namiņā mēs nopietni iepazināmies ar nākamās dienas plānu, jo šī diena izvērtās daudz smagāka un grūtāka nekā gaidīts! Turklāt mums plānots šķērsot Bloukrans upi, kas iespējams var izvērsties bīstamā psaākumā.

Visi nakšņošanas namiņi pēc idejas ir vienādi- bez elektrības, trīsstāvīgas gultas ar matračiem. Lietus ūdens, kas ukrāts lielā mucā. Dušās un tualetē aukstais ūdens no upes. Nojumīte/ virtuve ar grilu un lielām tejkannām. Viena duša ar ūdens krānu, otra - ar spaiņu sistēmu, kas izrādījās gana populāra, jo varēja izmantot lielajās tejkannās vārīto ūdeni, lai ietu siltā dušā!:)

3. diena - Keurbos

Augšā- lejā, augšā- lejā un tā vēl pāris reizes! Un katru reizi, kad lejā - šķērsojam citu upi! Laba fiziskā slodze:) Lielākā upe, ko plānots šķērsot- Bloukrans neizrādījās tik bīstama kā baidījāmies:) Iespējams, ka tā bijām satraukušies, jo šī ir tā pati upe, ko nācās šķērsot peldus Otter trail ietvaros un, kur daži no mums gandrīz tika ieskaloti okeānā un citi krasta klintīs.

Bloukrans šķersošana 

slapji zābaki

Tiesa gan, bez slapjiem zābakiem neiztikām, jo Nīls mēģināja manus zābakus pārmest pāri upei, kas nebija īsti laba doma :D Izrādījās, ka zābaki īsti labi nelido:P Labi, ka šis process tikai izmēģināts asugšup straumei un citi gājiena dalībnieki varēja zābakus noķert, kad tie peldēja garām- noteikti negribētos zābakus meklēt peldus vai nirstot:)

Pēc plāna līdz Bloukrans upei bija 5.5km, taču nākamie 8 km izvērtās nežēlīgi gari- mums visiem ir pamatotas aizdomas, ka šis dienas pārgājiens noteikti bija vairāk par 14km... Pa ceļam redzējām arī vienīgo čūsku - berg adder - kadi 20cm gara. Dienu noslēdzām ar peldi kalnu baseiniņā:)

4.diena - Heuningbos

Aprakstā minēts, ka šī būs pārgājiena smagākā diena, tad nu daļa no mums devās ceļā jau 6.30 no rīta, jo pēcpusdienā tika plānots lietus! Kas iespējams nav nemaz tik traki, ja iet gulēt jau 8os vakarā :P

grupas gajiens:)

Karaliskā protea un ieleja, no kuras toduien izkāpām:)

 Diena bez upes šķērsošanas, protams, neiztika. Un lietus, tiešām sāka līt ap 12.30- kā jau tika paredzēts.

īsā apspriede, jo daži no grupas mocās ar sāpošiem ceļgaliem

Pusdienu pārtraukums, vēl pirms lietus

Jāatzīst, ka plānotā smagā diena šķita vieglāka par iepriekšējo vieglo dienu:) 

5.diena - Sleepkloof

Rīts aisākās ar dzimšanas dienu sveicieniem Džuljetai:) Un vakars izskatījās vēl labāk, jo plānopts, ka tiks atvesti dzimšanas dienas labumi! Turklāt mums pakojoties netika iepakota pārtika šim vakaram :) Diemžēl trim no mūsu grupas bija jāizvēlās izlaist šo dienu dēl sāpošiem ceļgaliem- viņi devās 5km līdz lielceļam, no kurienes tad tika ar auto nogādāti uz nākamo - pēdējo namiņu, šī pārgājiena ietvaros. Jāatzīst, ka grupa mums gadu ziņā nebija no jaunākajām, ja nemaldos vidējais vecums varētu būt ap 45 gadi, taču tas nenozīmē, ka taka ir viegla. Lielākā daļa no grupas dalībniekiem var noskriet 5-8km bez īpašas piepūles un daži dažas nedēļas iepriekš piedalījās Two Oceans maratonā tai skaitā 56 km distancē un Cape Argus velosacīkstēs - tā teikt- neskati grāmatu pēc vāka :P 

susinam kājas pēc kārtējās upītes:)

foršais kalnu baseiniņš- īsti piemērots ātrai peldei:)

Tālumā, meža ielokā mūsu galamērķis - namiņš:)

Namiņš mūs sagaidīja ar siltu ūdeni dušai un kokakolu!!! Super! Paldies jāsaka Džuljetai par dzimšanas dienas svinībām un Mand'y, Stjuartam un Radlijam, kas ieradās namiņā pirms mums un sasildīja ūdeni:) Bija vienkārši super vakars!:) Mēs noteikti novērtējām ēdienu daudz augstāk pēc 5 dienām uz 2minūšu makaroniem un upes ūdens!:)

6.diena - Sormsriver ciemats un ceļš mājup (Keiptauna)

Grupas foto 

Pēdējā diena savvaļā, bez elektrības, sakariem... taisni žēl atgriezties civilizācijā! kā mēs tā esam sevi samaitājuši ar visādiem tehnoloģiskiem brīnumiem??? 

Ritma un Nīls:)

Izbaudījām pēdējos brīžus kopā un noslēdzām gājienu Stormsriver ciemata Merylin's restirānā ar kārtīgām pusdienām:) Ceļš mājup- apmēram 7 stundas ar auto....

Ieteikumi:

• Noderēs ūdensizturīgi zābaki! (pārējos pārgājienos varēja gluži labi iztikta ar labām botām - Otter trail, Shipwreck trail, De Hel) 
• Vēlams morāli sagatavoties garākam ceļam nekā aprakstā minēts;
• neticami maz zirnekļu :P
• ieteiktu šo taku mērot sausajā sezonā (novembris - marts)
• papildus info un rezervācijas : http://www.mtoecotourism.co.za/tsitsikama.htm

Gatavošanās 6-dienniekam - Tsitsikamma hike

Tā, šajā nedēļas nogalē mēs plānojam 6 dienu pārgājienu pa Tsitsikamma (vieta, kur daudz ūdens:) reģionu- principā pa apmēram to pašu teritoriju kā Otter trail. Un pieturoties pie ierastās kārtības, tā noteikti ir taka, kura atkal ir prom no civilizācijas piesārņojuma- elektrības, mobilajiem sakariem, veikaliem utt :)  Idejiski doma par pārtikas un visa pārējā nepieciešamā nešanu uz muguras 60km mani īpaši nepriecē, taču bauda ir neizmērojama! 

Vairāku dienu pārgājieni, karaliskā protea.

Ir sanācias, ka šādos garākos pārgājienos mēs dodamies reizi gadā- iepriekšējie:
1) Otter trail - 2012;
2) Shipwreck trail - 2013;
3) Tsitsikamma hike - šogad, apraksts noteikti būs šeit izlasāms:)

Skatos, ka mans mazais pētījums par lidojumiem uz Keiptaunu ir izpelnījies diezgan uzmanības, tāpat kā ieraksts par naudas lietām- apsolos staisīt pārskatu par naktsmāju iespējam Keiptaunā, pēc atgriezšanās no 6-diennieka:). 

R

Kāpelēšana pa Keiptaunas kalniem

Uzreiz jāatzīst, ka man kā kārtībam latvietim pirmo reizi ieraugot Keiptaunas kalnus, pat doma prātā neienāca, ka tajos tā vienkārši varētu uzkāpt :D Taču laika gaitā ir izdevies tādu staigāšanu pa kalniem iemīļot:) Šeit Galda kalna 3 virsotnes: sākot no kreisās: Lauvas galvas kalns, Galda kalns, Vella smaile

Lauvas galvas kalns ir viena no trīs galda kalna virsotnēm, kas plato pa labi. Šīr ir zemākā un vieglākā Galda kalna virsotne. Vidēji aizņem 1h, lai to iekarotu un apmēram tikpat, la nokāptu. Iecienītākais kāpiena laiks ir pilnmēness naktis (jāskatās, lai nebūtu mākoņi), kad paveras fantastisks skats uz pilsētas gaismām!

Skats uz naksnīgo Keiptaunu no Lauvas galvas kalna

Kāpiens Galda kalnā pa Platteklip aizu ir aprakstīts jau iepriekš un atrodams šeit. Platteklip aiza ir vienkāršākais no ceļiem, pa kuru uzkāpt Galda kalnā (protams, brauciens ar vagoniņu neskaitās!)

Platteklip aiza, taka.

Vella smaile, jeb Devils peak grāmatās aprakstīta kā grūta taka... Nu, nezinu, manuprāt, nebija grūtāka par Platteklip... Pašiem jāizmēģina!:) Es iesaku pie reizes aiziet arī līdz Pulpit/ Kanceles klintij, kur paveras  fantastisks skats uz Keiptaunas dienvidu rajoniem. 

Skats uz Keiptaunas ostu

Skats no Pulpit klints

Lūdzu, ievērot drošibas noteikumus, kāpjot kalnos:

• nekad nekāp viens;
• vienmēr paņem siltu apģērbu, laikapstākļi kalnos ir mainīgi un parasti temperatūra ir aukstāka nekā plato;
• nes līdzi pietiekami dzeramo ūdenu un uzkodas;
• nepamet taku! Pāris soļi uz vienu vai otru pusi var beigties bēdīgi!
• pirms kāpiena informē palicējus, kur kāpsi un nemaini plānus
• ņem līdzi uzlādētu telefonu neparedzētiem gadījumiem.
• Labi apavi, sauļošanās krēms un cepure ir svarīgi

Ritma
+27611776609

Traļi - VAĻI

Trešo reizi esmu Dienvidāfrikā un katreiz milzīgu pārsteigumu un sajūsmu saņemu no redzētā.

Pirmajā reizē milzīgs izbrīns bija par nabadzīgo rajonu, tā platību, kur dzīvo aptuveni miljons cilvēki - bez toletēm; mājās, kuras mēs sauktu par sagruvušiem šķūņiem un daudz maziem smaidīgiem bērniem. 

Otrajā reizē milzīga sajūsma bij par Cango Caves, kurās, atšķirībā no pirmās apmeklējuma reizes- izgājām piedzīvojumu tūri. 

Šoreiz pārsteidzošā milzīgā lieta bij tiešām milzīga - vairākas tonnas :)) Ar lielu cerību braucu novembra sākumā uz D-āfriku, lai redzētu vaļus. Man paveicās!!! Aizbraucot uz Hermanus, kur vaļiem patīk plunčāties, bij mazas izredzes kādu vēl šajā laikā ieraudzīt. Še-ku re-ku, 2 km tālumā redzu kā valis izlaiž savu siekaliņu, bet pēc 20 minūtēm ieraudzīju vaļa mammas muguru aptuveni 100 m attālumā! Skats bij' iespaidīgs! 

Bildē ar meitiņu Anci Etto gaidam vali parādamies :)

Un tas nebij viss! Šo 20 minūšu laikā redzēju delfīnu baru (aptuveni 50 delfīni) laiski lēkājam :)

Nez ko vēl trīs mēnešu laikā redzēsim šajā vasaras pārņemtajā vietā!?!

Inga Grizāne

Diena 10: Kāpiens Steenbras upes ielejā

2012.gada pēdējā diena. Vai tad to var tā mierīgi pavadīt, sēžot pludmalē? Protams, nē! Labāk kāpsim kalnā!!!:) Šoreiz mana iecienītākā taka- Steenbras upes ieleja.

Steenbras upes tilts pie ietekas okeānā.

Taka sākas no okeāna krasta un iet dziļāk kalnos. laiks ir fantastisks, nav neviena mākonīša. Kāpiens noteikti ir daudz mierīgāks un vieglāks nekā Galda kalna iekarošana:) Taka iet augšā, lejā, tad atkal augšā un lejā un vēl trešo reizi augšā un lejā- trīs labas lietas. Un kas ir visfantastiskākais - otrā galā mūs gaida dabīgi klintīs izveidojušies baseini - kā radīti atveldzējošai peldei pēc karstā kāpiena!

Steenbras upes baseini, vietējiem zināmi arī kā  Kristāla baseini. 

Otrais baseins, lielākais.

Ja vēlaties apskatīts šo baseinus dzīvē, der atcerēties: ka biļetes jāiegādājas iepriekš Helderberg Nature reserve (Somerset West), grupā jābūt ne mazāk par 3 cilvēkiem un bērni, kas jaunāki par 12 gadiem, nav atļauti uz šīs takas. 

Es no sirds iesaku šo vietu apmaklēt, ja jums ir tāda iespēja:).

Diena 5: Caur Montagu uz Oudtshoorn

Paarl kalni. paldies Arvim par bildi.

Pēc iepreikšējās dienas lielā kāpiena šodien ir plānots garš pārbrauciens uz 400km attālo Oudtshoorn pilsētu. Braucām mēs pa N1 garām Paarl pilsētiņai un pāri Du Toits Kloof kalnu pārejai. Šodien mūs kalnu pārejas priecēs pa pilnam:)

Lai jokļūtu uz Montagu pilsētiņu, mums bija jābrauc cauri vairākiem vīna reģioniem- Paarl, Wellington, Robertson un kā tad tādā gadījumā nenobaudīt vietējo ražojumu?!? Sākām mēs ar Rooiberg vīna darītavu un vēlāk izbaudījām Klipdrift brendija degustāciju - ražots tomēr no vīna produkta :D

Kad nonācām pie Montagu karstajiem avotiem bija jau pēcpusdiena! Diemžēl nolēmām izlaist peldi karstajos minerālajos avotos, jo attiecīgā atpūtas vieta bija pārblīvēta ar cilvēkiem un mēs nebūtu to izbaudījuši. Jāatceras, ka mūsu brauciens notika pašā gada nogalē, kas ir visiecienītākais atpūtas laiks. Salīdzinājumam: iedomājieties, ja Jāņi un Ziemassvētki būtu salikti kopā jūnija vidū + pēc pāris dienām būtu Jaunais gads :). 

Ap šo laiku bijām arī izsalkuši un nolēmām iegriezties kādā vietējā ēstuvē, kur tiešām bija jauki un garšīgi, turklāt piedāvāja arī vietējā alus brūvējumu, kas nemaz netraucēja, jo diena bija karsta. Pilniem punčiem turpinājām ceļu uz Oudtshoorn, braucot pa R62- garāko vīna ceļu pasaulē, piestājot skaistākajās kalnu pārejās. 

Dienvidāfrikā ir ierasts redzēt nestandarta ceļa zīmes- vajag zīmi ar pingvīnu? Uzliks! Vajag zīmi, ka nedrīkst stopot? Uzliks! Vajag brīdinājumu, ka ceļu var šķērsot aizsargājams krupis? Arī tādu uzliks! Šoreiz mēs sastapāmies ar brībinājuma zīmi, ka ceļu var šķērsot bruņurupuči- un kā reize vienu tādu bruņurupuci arī satikām:)

Savās naktsmājās Oudtshoorm mēs ieradāmies vakarā jau pēc darba laika beigām un plānotais brauciens uz Cango alām bija jāatliek uz nākošās dienas rītu.

Du Toits Kloof pāreja. Paldies Arvim par bildi

Klipdrift - taupīsim ūdeni!!!

Montagu kalni. Paldies Arvim par bildi

Montagu karstie avoti. Paldies Arvim par bildi.

Route 62 kalna pāreja

Glābjam bruņurupuci uz R62