Grootkop - aktīvā atpūta

Viena no manām draudzenēm pēc 4 gadiem Keiptaunā  nolēma atgriezties Somijā, lai studētu. Lai šo lēmumu skaisti nosvinētu, mēs uzkāpām Grootkop, jeb lielajā virsotnē.

Pēc kāpiena iegriežamies uz kafiju Haut Bay Harbour tirdziņā, kas kļuvis par populāru atpūtas un iepirkumu vietu pēdējo pāris gadu laikā. 

Dažas bildes :)

Tranquillity cracks

Tranquillity cracks taka (Miera aizas- nez' kāpēc angliski izklausās daudz labāk)

Šo taku var sākt gan no Pipe track pie Kloof neck ceļa gan no Theresa avēnijas Camps bay. Mēs šoreiz gājām no Camps Bay puses. Kāpām augšā pa Woody Ravine un lejā pa Corridor ravine. Ja Woody Ravine ir viena no stāvākajām, tad Corridor ravine - viena no lēzenākajām. Galvenais ir nepaskriet takai uz aizām  garām- mēs izmantojām Google karti, lai atrastu pagriezienu. Pie pagrieziena ir arī maza  čupiņa akmeņu.

Kopā apmēram 3,5 stundas, ap 7km. Bezmaksas, ja iet bez gida.

Dažas bildes iedvesmai.

Pārgajiens Hout Bay ar suni / Hout Bay hike with a dog

Man ir tā privilēgija strādāt maiņās, kas atļauj darba dienās, kas kalnos un uz ceļiem ir daudz klusākas, doties kādā kalnu pastaigā. Viena nelaime tomēr ir- drošības aspekts. Gan jau ir dzirdēts, ka Āfrikā ir nedroši un vienatnē nekur iet nedrīkst- bīstami.

Tāpēc es dikti priecājos, ka mums ir Bīmers (oficialais viņa vārds gan ir BMW). Bīmers ir labrodora un (vetārsts ir par to parliecināts, bet mēs nē) rotveilera jauktenis.  Bīmeram arī dikti patīk pastaigas kalnos. Viņš gan pēdēja laikā ir pieņēmies svarā un vairs nav tik aktīvs kā man gribētos.

Tā kā man bija brīva diena līdz 4iem pēcpusdienā, kad jābrauc pakaļ bērniem uz skolu, gribēju iziet Panorama route Hout Bay, kas pēc grāmatas apraksta bija 7 stundu pārgājiens. No šīs idejas nācas atteikties, jo uz takas ir kāpnes, kas nav pa spēkam sunim, turklāt Bīmeru uzstiept pa kāpnēm man nav pa spēkam. Rezultātā samierinajos ar daudz vienkāršāku, lēzenu taku paralēli slavenajam Čapmans pīka (Chapmans Peak) ceļam. Un labi ka tā!

Diena bija pamatīgi karsta. Decembris ir viens no karstākajiem vasaras mēnešiem Dienvidafrikā. Taka nav smaga, jo praktiki tajā nav kapūmu un kritumu, ja neskaita sekotnējo kapienu un beigās- nokapšanu lejā līdz ceļam. Toties kas par skaistumu!!

Skati, kā paši saprotiet no bildēm, bija vienreizeji! Bet mani pārsteidza ziedi! To bija liela dažādība un lielā daudzumā! Parasti viskošākie mēneši ir Oktobris un Novembris, kad saulītes vairāk, bet saknes vēl nav aizmirsušas par lietus periodu.

Kopējais noietais attālums bija 10km. Mēs uzsakām gājienu pie Austrumu nocietinajuma (East Fort) un pa kalnu taku gājām Čapmanspīka virzienā. Atpakaļ nācam pa ceļu. patiesībā kājāmgājējiem uz ceļa atrasties nav atļauts, bet es baidījos, ka Bīmeram būs grūti iet atpakaļ pa taku- izskatījās parāk noguris. Patiesībā, viņš man vispār atteicās iet un man bij jāskrien pēc mašīnas, kāmēr viņš mani ēniņā gaidīja. Izrādās, ka karstais asfalts bija daudz sliktāka izvēle nekā akmeņainā kalnu taka. Mājās apskatīju Bīmera ķepas- kas bija noberztas/ uz asfalta nodezinātas jēlas- nav brīnums, ka viņs negribēja iet...

Kopš Decembra sunīts jau ir atkopies, uzlikts uz diētas un gatavs jauniem piedzīvojumiem:) Tā lūk!

Ritma,
Keiptauna

Pipe track - Keiptauna

Pipe track ir taka, kas iet līmeniski gar Galda kalna 12 Apustuļu visrotnēm un virs slavenās Camps Bay pludmales, kas visu laiku atrodas skatu lokā. Uz takas apmaltīties parkstiuski nav iespējams un no tās atzarojās vairākas takas, ka ved augšā pašā Galda kalnā. Populārākās no tām ir Woody ravine un Kasteelsport takas.

Pipe track izvēlējāmies arī tadēļ, ka tai ir viegli piekļūt un (parasti) nav problēmas atstāt auto pie informācijas centra (uzreiz pēc nogriezšanās uz Galda kalnu no Kloof neck ceļa), kur var dabūt arī Galda kalna karti - uz šīs karates gan taka nav atzīmēta. Uz takas sākumu var aizbraukt arī ar sabiedrisko transportu- MyCiti autobusu.

Tsitsikamma kalnu taka - 6 dienas/ 5 naktis

Esam sveiki un veseli atgriezušies no Tsitsikammas kalnu takas!:) Kas par fantastisku piedzīvojumu! Tagad visu pēc kārtas... 

Iedomājos, ka no malas droši vien izskatās, ka mēs dzīvojam super dzīvi bez kādām grūtrībām- tā gan nebūs taisnība... lai varētu piedalīties šajā pārgājienā mums nācās pārvarēt dažādas grūtības- sākot ar to, ka bija jāsameklē kāds, kas pieskatītu bērnus, kāmēr mēs būsim prom. To, līdz šim darīja Nīla vecāki, bet kopš, Nīla tētis sācis strādāt un Nīla mamma cīnās ar plaušu vēzi- tā nebija pieņemama opcija... Labi, ka pārgājiens ietrāpījās brīvdienās un Nīla māsas meita- 18 gadīgā Aleksa piekrita pieskatīt puikas un 5 naktis pavadīt mūsu mājā... huuuu! 

Taču tas izrādījās vēl nav viss- Nīla eksāmens iekrita dienā, kad mums bija jāizbrauc no Keiptaunas uz Tsitsikamma reģionu. Izbraukšana ieplānota 5os no rīta, eksāmens no 9iem- 12iem- piecu stundu atkāpe- ceļā jāpavada ap 7 stundām + jāveic 3,6km no takas ar upes šķērsošanu, tumšs paliek 7os. Nolēmām, ka es ceļošu kopā ar pārējo grupu, bet Nīls brauks ar moci un pievienosies mums nākamajā dienā. 

1.diena- Kalander

No mājām izbraucu 5os no rīta, Nīls gatavojas eksāmenam. Pārsteidzošā kārtā laikapstākļi izskatās diezgan pieņemami- bez lietus, ko solīja laika prognoze... bet, ak vai, lietus tomēr mūs panāca- no sākuma smalks un nemanāms, vēlāk- labi jūtams. Kāmēr mēs nogādājām mašīnas takas beigu punktā un dabūjām transportu uz sākima punktu Nature's Valley- jau pulkstens 3 pēcpusdienā un lietus pamatīgs! Nekas, savelkam somām lietus apvalkus un cik nu kuram ūdens izturīgo apģērbu un dodamies uz pirmo namiņu- esam noskaņojušies uz 1.5stundu garu pārgājienu. Soļošana pa asfaltu un pludmali rit diezgan raiti, līdz nonācām pie upes, kas savieno Natures Valley lagūnu ar Indijas okeānu. Mums paveicās, ka pludmalē atradām nomaldījušos kaijaku:)

Upes šķērsošana

Lagūna un Indijas okeāns no kalna nākamajā dienā

15 minūtes pēc upes šķērsošanas nedaudz vīlušies nonācām pie pirmā namiņa- Kalander. Vīlušies tāpēc, ka tik drīz! Tur dzima doma, ka varbūt Nīls tomēr mums pievienosies jau šajā vakarā. Ap 9iem vakarā, melnā tumsā saņēmām ziņu, ka Nīls ir ieradies Nature's Valley un gatavs nākt uz namiņi, jo naktsmājas, protams, viņš laicīgi rezervējis nav. Tā nu 3 no mums atkal savilka ūdens-izturīgo ekipējumu un apbruņojušies ar galvas baterijām devās sagaidīt Nīlu pie upes. Izskatījās diezgan amizanti- jo neko citu kā gaismiņas jau redzēt nevarēja:))) Lai nu kā, Nīls mums tovakar caur caurēm slapjš piebiedrojās. 

2.diena - Blaauwkrans

Otrā diena iesākās dikti pozitīvi - ar saulīti un skaistu kāpienu!:) Esam sagatavojušies 13km pārgājienam, kas izrādījās nedaudz garāks- 17,5km. 

Taka vijās cauri Tsitsikamma mežam, kas plašāk pasaulē zināms kā daļa no Dienvidāfrikas Dārza ceļa. Šī taka noteikti nav piemērota ziemas / lietus periodam. Lai arī lietus nelija, taka bija pamatīgi slapja un ūdensizturīgi haikinga zābaki lieti noderēja. 

Slapjais Tsitsikamma mežs

Slapjumam izrādījās vēl viens nelabums- slidenums, kas rezultējās 3 kritienos mūsu grupā. 2 gadījumos kritiens beidzās ar pamatīgiem zilumiem, bet vienā- ar sasistu galvu! Te nu uzreiz jābūt uzmanīgākiem. Tā kā atkāpšanās ceļa nav (auto piebraukt var tikai pie namiņiem), lēnām un uzmanīgi turpinājām ceļu ar iespēju, ka Mandy taku neturpinās. Laimnīgā kārtā viss izvērtās labi un kritienam nopietnas sekas nebija, taču mēs visi bijām daudz uzmanīgāki!

Fonā pasaules augstākais gumijlēkšanas tilts- Bloukrans
http://www.faceadrenalin.com/

Dzeramā ūdens uzpildīšana

iepazīstamies ar rītdienas maršrutu

namiņi iekšpusē

Drēbju žāvēšanas process - ikvakara nodarbe :P

Ieradušies namiņā mēs nopietni iepazināmies ar nākamās dienas plānu, jo šī diena izvērtās daudz smagāka un grūtāka nekā gaidīts! Turklāt mums plānots šķērsot Bloukrans upi, kas iespējams var izvērsties bīstamā psaākumā.

Visi nakšņošanas namiņi pēc idejas ir vienādi- bez elektrības, trīsstāvīgas gultas ar matračiem. Lietus ūdens, kas ukrāts lielā mucā. Dušās un tualetē aukstais ūdens no upes. Nojumīte/ virtuve ar grilu un lielām tejkannām. Viena duša ar ūdens krānu, otra - ar spaiņu sistēmu, kas izrādījās gana populāra, jo varēja izmantot lielajās tejkannās vārīto ūdeni, lai ietu siltā dušā!:)

3. diena - Keurbos

Augšā- lejā, augšā- lejā un tā vēl pāris reizes! Un katru reizi, kad lejā - šķērsojam citu upi! Laba fiziskā slodze:) Lielākā upe, ko plānots šķērsot- Bloukrans neizrādījās tik bīstama kā baidījāmies:) Iespējams, ka tā bijām satraukušies, jo šī ir tā pati upe, ko nācās šķērsot peldus Otter trail ietvaros un, kur daži no mums gandrīz tika ieskaloti okeānā un citi krasta klintīs.

Bloukrans šķersošana 

slapji zābaki

Tiesa gan, bez slapjiem zābakiem neiztikām, jo Nīls mēģināja manus zābakus pārmest pāri upei, kas nebija īsti laba doma :D Izrādījās, ka zābaki īsti labi nelido:P Labi, ka šis process tikai izmēģināts asugšup straumei un citi gājiena dalībnieki varēja zābakus noķert, kad tie peldēja garām- noteikti negribētos zābakus meklēt peldus vai nirstot:)

Pēc plāna līdz Bloukrans upei bija 5.5km, taču nākamie 8 km izvērtās nežēlīgi gari- mums visiem ir pamatotas aizdomas, ka šis dienas pārgājiens noteikti bija vairāk par 14km... Pa ceļam redzējām arī vienīgo čūsku - berg adder - kadi 20cm gara. Dienu noslēdzām ar peldi kalnu baseiniņā:)

4.diena - Heuningbos

Aprakstā minēts, ka šī būs pārgājiena smagākā diena, tad nu daļa no mums devās ceļā jau 6.30 no rīta, jo pēcpusdienā tika plānots lietus! Kas iespējams nav nemaz tik traki, ja iet gulēt jau 8os vakarā :P

grupas gajiens:)

Karaliskā protea un ieleja, no kuras toduien izkāpām:)

 Diena bez upes šķērsošanas, protams, neiztika. Un lietus, tiešām sāka līt ap 12.30- kā jau tika paredzēts.

īsā apspriede, jo daži no grupas mocās ar sāpošiem ceļgaliem

Pusdienu pārtraukums, vēl pirms lietus

Jāatzīst, ka plānotā smagā diena šķita vieglāka par iepriekšējo vieglo dienu:) 

5.diena - Sleepkloof

Rīts aisākās ar dzimšanas dienu sveicieniem Džuljetai:) Un vakars izskatījās vēl labāk, jo plānopts, ka tiks atvesti dzimšanas dienas labumi! Turklāt mums pakojoties netika iepakota pārtika šim vakaram :) Diemžēl trim no mūsu grupas bija jāizvēlās izlaist šo dienu dēl sāpošiem ceļgaliem- viņi devās 5km līdz lielceļam, no kurienes tad tika ar auto nogādāti uz nākamo - pēdējo namiņu, šī pārgājiena ietvaros. Jāatzīst, ka grupa mums gadu ziņā nebija no jaunākajām, ja nemaldos vidējais vecums varētu būt ap 45 gadi, taču tas nenozīmē, ka taka ir viegla. Lielākā daļa no grupas dalībniekiem var noskriet 5-8km bez īpašas piepūles un daži dažas nedēļas iepriekš piedalījās Two Oceans maratonā tai skaitā 56 km distancē un Cape Argus velosacīkstēs - tā teikt- neskati grāmatu pēc vāka :P 

susinam kājas pēc kārtējās upītes:)

foršais kalnu baseiniņš- īsti piemērots ātrai peldei:)

Tālumā, meža ielokā mūsu galamērķis - namiņš:)

Namiņš mūs sagaidīja ar siltu ūdeni dušai un kokakolu!!! Super! Paldies jāsaka Džuljetai par dzimšanas dienas svinībām un Mand'y, Stjuartam un Radlijam, kas ieradās namiņā pirms mums un sasildīja ūdeni:) Bija vienkārši super vakars!:) Mēs noteikti novērtējām ēdienu daudz augstāk pēc 5 dienām uz 2minūšu makaroniem un upes ūdens!:)

6.diena - Sormsriver ciemats un ceļš mājup (Keiptauna)

Grupas foto 

Pēdējā diena savvaļā, bez elektrības, sakariem... taisni žēl atgriezties civilizācijā! kā mēs tā esam sevi samaitājuši ar visādiem tehnoloģiskiem brīnumiem??? 

Ritma un Nīls:)

Izbaudījām pēdējos brīžus kopā un noslēdzām gājienu Stormsriver ciemata Merylin's restirānā ar kārtīgām pusdienām:) Ceļš mājup- apmēram 7 stundas ar auto....

Ieteikumi:

• Noderēs ūdensizturīgi zābaki! (pārējos pārgājienos varēja gluži labi iztikta ar labām botām - Otter trail, Shipwreck trail, De Hel) 
• Vēlams morāli sagatavoties garākam ceļam nekā aprakstā minēts;
• neticami maz zirnekļu :P
• ieteiktu šo taku mērot sausajā sezonā (novembris - marts)
• papildus info un rezervācijas : http://www.mtoecotourism.co.za/tsitsikama.htm

Gatavošanās 6-dienniekam - Tsitsikamma hike

Tā, šajā nedēļas nogalē mēs plānojam 6 dienu pārgājienu pa Tsitsikamma (vieta, kur daudz ūdens:) reģionu- principā pa apmēram to pašu teritoriju kā Otter trail. Un pieturoties pie ierastās kārtības, tā noteikti ir taka, kura atkal ir prom no civilizācijas piesārņojuma- elektrības, mobilajiem sakariem, veikaliem utt :)  Idejiski doma par pārtikas un visa pārējā nepieciešamā nešanu uz muguras 60km mani īpaši nepriecē, taču bauda ir neizmērojama! 

Vairāku dienu pārgājieni, karaliskā protea.

Ir sanācias, ka šādos garākos pārgājienos mēs dodamies reizi gadā- iepriekšējie:
1) Otter trail - 2012;
2) Shipwreck trail - 2013;
3) Tsitsikamma hike - šogad, apraksts noteikti būs šeit izlasāms:)

Skatos, ka mans mazais pētījums par lidojumiem uz Keiptaunu ir izpelnījies diezgan uzmanības, tāpat kā ieraksts par naudas lietām- apsolos staisīt pārskatu par naktsmāju iespējam Keiptaunā, pēc atgriezšanās no 6-diennieka:). 

R

Divu dienu pārgājiens uz De Hel - Groot Wintehoek dabas parkā

Groot Winterhoek dabas parks (http://www.capenature.co.za/reserves/groot-winterhoek-wilderness-area/) atrodas ap 120km arpus Keiptaunas. Izklausās tuvāk, nekā šķitīs braucot. Jārēķinās ar apmēram 3stundu braucienu- viena iemesla dēļ- piekļuves ceļi nav no tiem ātrākajiem. 

Groot Winterhoek piekļuves ceļš

Mēs devāmies divu dienu pārgājienā  uz De Hel. De Hel ir fantastisks dabīgais baseins, kas izgrebs dziļā kalnu aizā! Fotogrāfijās to vienkārši nav iespējams parādīt! Pat slavenais hikinga guru Mike Lundy (http://hikecapetown.co.za/mike-lundy/) ir uzlicis De Hel foto uz vāka vienai no savām grāmatām! 

Diena 1:

Pirmie 13km no parka ieejas uz naktsmāju namiņiem (bez elektrības, ūdens un citām ērtībām- četras sienas, jumts, gultas un matrači) aizņēma mums aptuveni 5 stundas. Pa ceļam mūs priecēja fantastiska smilšakmens skulptūras un pāris upes baseini- ideāli peldēšanai. Šie baseini, atšķirībā no Keiptunai tuvāk atrodamajiem, dižojās ar kristāltīru ūdeni! Arī dzeramais ūdens nāca mums no upes- un man par pārsteigumu- bez kādas papildus piegaršas.

Virtuve pie dabas krūts:)

Atstājuši somas nakšņošanas vietā, devāmies ātrā solī uz De Hel. Jāatzīst, ka gājiens līdz namiņam jau mūs bija pamatīgi nogurdinājis un mēs tiešām apsvērām domu izlaist papildus gājienu uz De Hel. Uh, kā es priecājos, ka mēs tomēr devāmies uz šo fantastisko vietu!!!

Namiņā mēs atgriezāmies jau puskrēslā. Pēc dienā nostaigātiem 20km un efektīvas cīņas ar vietājiem zirnekļiem (no kriem pāris sasniedza cm 5-6) mēs visi bijām priecīgi laisties garšļaukus:).

Diena 2:

Atpakaļceļam mēs izvēlējāmies citu, garāku maršrutu. Kopā 22km, kas iekļāva arī vienu stāvāku kāpienu kalnā. 22km tika pieveikti 8 stundās, kurās iekļauts stundu garš pusdienas pārtraukums un gandrīz stundu gara maldīšanās pie Disa baseina. Lai gan taka nav pārāk serežģīta, tā nav arī izcili iezīmēta. Vairumā gadījumu nākas sekot akmens čupiņām, kuras atstājuši iepriekšējie gājēji. Taču mēs esam priecīgi, ka izvēlējāmies mazāk- populāro ceļu:) 

Ja jums ir iespēja un laiks izstaigāt šo taku, es no sirds iesaku! :)

PS. Neiesaku taku ļaudīm, kas baidās no aukstuma, zirnekļiem vai cieš no alerģijas pret ziedputekšņiem.