Izjāde Keiptaunas kalnos (Helderberg reģions)

Diena bija brīnišķīga- tieši tāda, kādu vajag izjādei! Es regulāri (diemžēl ne pietiekami bieži) braucu uz stalli Somerset West.

Šoreiz ar draudzeni Elenu sarunājām iziet ārpus nožogotā High Riding Estate kvartāla un izbaudīt to, ka atrodamies pie kalniem un vīnogu laukiem.

  Lūk, neliels video;)

Kalk Bay kalnu taka

Keiptauna izvietojusies ap kalnu grēdām. Par laimi kalni ir paturēti dabas aizsardzības nolūkiem un nav apbūvēti. Es pieļaujo domu, ka tas tādēļ, ka Dienvidāfrikā apbūve ir sākusies salīdzinoši vēlu. Šajos kalnos ir atrodams liels skaits kalnu taku un pastaigas vietu.

Vienu no tādām vietām mēs apmeklejām maijā. Kalk Bay ir maza pilsētiņa, kas nosaukumu ieguvusi no kaļķu atradnēm. Kaļķi Keiptaunā un Keip-kolonijā izmantoti māju balsināšanai, kas bija jādara katru gadu, lai no māla un akmeņiem būvetās ēkas turētos pret lietavām un vējiem - šeit nebija pieejami citi būvmateriāli, lai ēkas nostriprinātu.

Uz Kalkbay mēs devāmies ar Nīla moci- to pašu ar kuru viņš apbrauca pusi Āfrikas pirms pāris gadiem. Moci atstājām uz Boys drive no kurienes sākās taka Echo valley, pa to devāmies augšā. Īpaša plāna mums nebija- tikai tik daudz, ka vajag nedaudz fizisko noslodzi un kalnu skatus dvēselei:)

Lejā palika Kalk Bay un okeāna krasts

Skats uz Ou Kaapse weg un Silvermine 

Spes Bona mežs lejup

Pirms gada seit bija liels ugunsgrēks, nu jau augi atkopjās

Mūsu noietā taka- no Boys Drive, 8km

Pipe track - Keiptauna

Pipe track ir taka, kas iet līmeniski gar Galda kalna 12 Apustuļu visrotnēm un virs slavenās Camps Bay pludmales, kas visu laiku atrodas skatu lokā. Uz takas apmaltīties parkstiuski nav iespējams un no tās atzarojās vairākas takas, ka ved augšā pašā Galda kalnā. Populārākās no tām ir Woody ravine un Kasteelsport takas.

Pipe track izvēlējāmies arī tadēļ, ka tai ir viegli piekļūt un (parasti) nav problēmas atstāt auto pie informācijas centra (uzreiz pēc nogriezšanās uz Galda kalnu no Kloof neck ceļa), kur var dabūt arī Galda kalna karti - uz šīs karates gan taka nav atzīmēta. Uz takas sākumu var aizbraukt arī ar sabiedrisko transportu- MyCiti autobusu.

Labās Cerības raga pārgājiens - Keiptauna (Dienvidāfrika)

Nu jau ir pagājuši vairāki mēneši, kopš šī pārgājiena, tomēr tas nenozīmē, ka tāpēc taka ir mazāk skaista, vai ne? Tā nu sanāca, ka vīrs ar bērniem bija Latvijā un man savā dzimšanas dienā vajadzēja izštokot ko darīt. Sarunājām ar dažiem kolēģiem, ka iesim pārgājienā pa Labās cerības ragu (Cape of Good Hope, vietējiem vairāk pazīstams kā Cape Point), jo vai tad Keiptuanā ir vēl iespaidīgāka vieta par šo?:) Domāts - darīts!

Idejiski gribējās apskatīt pēc iespējas vairāk, bet arī nodarbināt muskulatūru. Šajā denā nekas cits papildus netika ieplānots. bija dzirdēts par Cape of Good Hope Trail, kas ir divu dienu taka ar nakšņošanu parkā, tātad vienai dienai par daudz. Tāpēc nolēmām taku piemērot mūsu vajadzībām:)

Mūsu maršŗuts bija cekojošs (skatīt kartē): 

• atstājām auto pie Buffelsfontein info centra (kas pēc būtības ir neaktīvs, bet uz vietas bija atrodama takas karte un grāmata, kurā parakstīties par drošības noteikumiem, bet neviens darbinieks, kam varētu apjautāties par pašu taku). 
• un pa pirmās dienas maršrutu devāmies uz Cape Point (mēs gan līdz bākai pasai neuzkāpām, taču iedzērām pa kafijai restorānā);
• Tad gar skaisto piekrasti, kas ir ideāli piemērota un ieteicama visiem parka apmeklētājiem, devāmies uz pašu Labās Cerības ragu, kas, pavisam interesanti, nemaz nav atzīmēts šajā kartē, bet ir tas otrs pussalas izbīdījums ;)
• tad gar Atlantijas okeāna piekrasti solojām gandrīz līdz Platbos Bay un pa ceļu atrgiezāmies pie auto- pārguruši un laimīgi:)

Cape Point redzams tālumā

Skats no Cape Point uz Labās Cerības ragu

Pie šīs zīmes visiem jābildējas:)

Kopējais iespaids par noieto taku, kopā ap 22km, ap 7h:

1. Taka ir salīdzinoši lēzena;
2. Sākumā taka ir slapja un ieteicami labi apavi
3. Nav ēnas, jāņem līdzi pietiekami daudz ūdens, kurtu var uzpildīt Cape Point, pretapdegumu krēms;
4. Taka nav labi atzīmēta, mēs vairākkārt grizāmies atpakaļ, jo bijām noklīduši no takas;
5. Jāsagatavojas, ka laikapstākļi var krasi mainīties un noteikti jāpaņem līdzi jaka. 
6. Ieejas maksa parkā ir 105 ZAR no personas, par pašu taku nav jāmaksā.
7. Dikti tomēr skaisti!

Tiem, kas nevēlas vai nevar atvēlēt pilnu dienu Labās cerības pameklējumam, iesaku izbraukt Pussalas tūri, bet tomēr notiet to krasta gabalu no Cape Point līdz Labās Cerības ragam- ir to vērts! Es vienmēr saku, ja man būtu jāizvēlas starp Labās Cerības ragu un Galda kalnu, es noteikti izvēlos pirmo!:)

Chapmans Peak taka

Chapmans Peak Keiptaunā ir vairāk pazīstama dēļ ceļa, kas ved no Hout bay uz Noordhoek un val lepoties ar 114 līkumiem gar klinšano Atlantijas okeāna krastu. 

Haut bay līcis no takas (pirms iekāpām mākonī)

Taču šoreiz mēs nolēmām šajā smailē uzkāpt nevis izbraukt ceļu. Chapmans Peak ir maksas ceļš, bet lai tiktu uz taku, nav jāmaksā, jo tā sākas tur, kur ceļa bezmaksas daļa sākas. 

Taka nav smaga un/ vai bīstama. Vienā virzienā aizņem apmēram 1.5 studas. Sākuma kāpiens ir diezgan stāvs tāpat kā beigu kāpiens, taču pa vidu bija diezgan lēzens :) Pa vidu ir pāris strautiņu un takai ir vairāki atzari, kas iet uz citām smailēm. Tā kā mūsu plāns bija Chapmans peak, mēs pie tā pieturējāmies. 

Skats uz Indijas okeāna pusi 

Jāatzīst, ka mūsu izvēlētā diena nebija no tām piemērotākajām šim kāpienam- kalna galā karājās mākonis, kas mums tā arī neļāva ieraudzīt skatu no pašas Chapmans peak smailes. Teorētiski mēs skatījāmies uz Labās cerības raga pusi, no Galda kalna grēdas gala- diemžēl daudz tālāk par 100m mēs mākoņa dēļ neredzējām - būs jākāpj vēlreiz!:)

Augšā, kā jau sagaidāms, bija auksti! Tikušas lejā mēs iebraucām vienā no jaukajām Hautbay kafejnīciņām uz kafiju un siltajā saulītē pat neticējās, ka tiko mums visām bija auksti...

Skats no slavenā Chapmans Peak ceļa