Rāda ziņas ar etiķeti latviešu valodā. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti latviešu valodā. Rādīt visas ziņas

pirmdiena, 2014. gada 5. maijs

Tsitsikamma kalnu taka - 6 dienas/ 5 naktis


Esam sveiki un veseli atgriezušies no Tsitsikammas kalnu takas!:) Kas par fantastisku piedzīvojumu! Tagad visu pēc kārtas... 


Iedomājos, ka no malas droši vien izskatās, ka mēs dzīvojam super dzīvi bez kādām grūtrībām- tā gan nebūs taisnība... lai varētu piedalīties šajā pārgājienā mums nācās pārvarēt dažādas grūtības- sākot ar to, ka bija jāsameklē kāds, kas pieskatītu bērnus, kāmēr mēs būsim prom. To, līdz šim darīja Nīla vecāki, bet kopš, Nīla tētis sācis strādāt un Nīla mamma cīnās ar plaušu vēzi- tā nebija pieņemama opcija... Labi, ka pārgājiens ietrāpījās brīvdienās un Nīla māsas meita- 18 gadīgā Aleksa piekrita pieskatīt puikas un 5 naktis pavadīt mūsu mājā... huuuu! 

Taču tas izrādījās vēl nav viss- Nīla eksāmens iekrita dienā, kad mums bija jāizbrauc no Keiptaunas uz Tsitsikamma reģionu. Izbraukšana ieplānota 5os no rīta, eksāmens no 9iem- 12iem- piecu stundu atkāpe- ceļā jāpavada ap 7 stundām + jāveic 3,6km no takas ar upes šķērsošanu, tumšs paliek 7os. Nolēmām, ka es ceļošu kopā ar pārējo grupu, bet Nīls brauks ar moci un pievienosies mums nākamajā dienā. 

1.diena- Kalander

No mājām izbraucu 5os no rīta, Nīls gatavojas eksāmenam. Pārsteidzošā kārtā laikapstākļi izskatās diezgan pieņemami- bez lietus, ko solīja laika prognoze... bet, ak vai, lietus tomēr mūs panāca- no sākuma smalks un nemanāms, vēlāk- labi jūtams. Kāmēr mēs nogādājām mašīnas takas beigu punktā un dabūjām transportu uz sākima punktu Nature's Valley- jau pulkstens 3 pēcpusdienā un lietus pamatīgs! Nekas, savelkam somām lietus apvalkus un cik nu kuram ūdens izturīgo apģērbu un dodamies uz pirmo namiņu- esam noskaņojušies uz 1.5stundu garu pārgājienu. Soļošana pa asfaltu un pludmali rit diezgan raiti, līdz nonācām pie upes, kas savieno Natures Valley lagūnu ar Indijas okeānu. Mums paveicās, ka pludmalē atradām nomaldījušos kaijaku:)

Upes šķērsošana
Lagūna un Indijas okeāns no kalna nākamajā dienā
15 minūtes pēc upes šķērsošanas nedaudz vīlušies nonācām pie pirmā namiņa- Kalander. Vīlušies tāpēc, ka tik drīz! Tur dzima doma, ka varbūt Nīls tomēr mums pievienosies jau šajā vakarā. Ap 9iem vakarā, melnā tumsā saņēmām ziņu, ka Nīls ir ieradies Nature's Valley un gatavs nākt uz namiņi, jo naktsmājas, protams, viņš laicīgi rezervējis nav. Tā nu 3 no mums atkal savilka ūdens-izturīgo ekipējumu un apbruņojušies ar galvas baterijām devās sagaidīt Nīlu pie upes. Izskatījās diezgan amizanti- jo neko citu kā gaismiņas jau redzēt nevarēja:))) Lai nu kā, Nīls mums tovakar caur caurēm slapjš piebiedrojās. 

2.diena - Blaauwkrans

Otrā diena iesākās dikti pozitīvi - ar saulīti un skaistu kāpienu!:) Esam sagatavojušies 13km pārgājienam, kas izrādījās nedaudz garāks- 17,5km. 

Taka vijās cauri Tsitsikamma mežam, kas plašāk pasaulē zināms kā daļa no Dienvidāfrikas Dārza ceļa. Šī taka noteikti nav piemērota ziemas / lietus periodam. Lai arī lietus nelija, taka bija pamatīgi slapja un ūdensizturīgi haikinga zābaki lieti noderēja. 

Slapjais Tsitsikamma mežs
Slapjumam izrādījās vēl viens nelabums- slidenums, kas rezultējās 3 kritienos mūsu grupā. 2 gadījumos kritiens beidzās ar pamatīgiem zilumiem, bet vienā- ar sasistu galvu! Te nu uzreiz jābūt uzmanīgākiem. Tā kā atkāpšanās ceļa nav (auto piebraukt var tikai pie namiņiem), lēnām un uzmanīgi turpinājām ceļu ar iespēju, ka Mandy taku neturpinās. Laimnīgā kārtā viss izvērtās labi un kritienam nopietnas sekas nebija, taču mēs visi bijām daudz uzmanīgāki!

Fonā pasaules augstākais gumijlēkšanas tilts- Bloukrans
http://www.faceadrenalin.com/
Dzeramā ūdens uzpildīšana
iepazīstamies ar rītdienas maršrutu
namiņi iekšpusē
Drēbju žāvēšanas process - ikvakara nodarbe :P
Ieradušies namiņā mēs nopietni iepazināmies ar nākamās dienas plānu, jo šī diena izvērtās daudz smagāka un grūtāka nekā gaidīts! Turklāt mums plānots šķērsot Bloukrans upi, kas iespējams var izvērsties bīstamā psaākumā.

Visi nakšņošanas namiņi pēc idejas ir vienādi- bez elektrības, trīsstāvīgas gultas ar matračiem. Lietus ūdens, kas ukrāts lielā mucā. Dušās un tualetē aukstais ūdens no upes. Nojumīte/ virtuve ar grilu un lielām tejkannām. Viena duša ar ūdens krānu, otra - ar spaiņu sistēmu, kas izrādījās gana populāra, jo varēja izmantot lielajās tejkannās vārīto ūdeni, lai ietu siltā dušā!:)

3. diena - Keurbos

Augšā- lejā, augšā- lejā un tā vēl pāris reizes! Un katru reizi, kad lejā - šķērsojam citu upi! Laba fiziskā slodze:) Lielākā upe, ko plānots šķērsot- Bloukrans neizrādījās tik bīstama kā baidījāmies:) Iespējams, ka tā bijām satraukušies, jo šī ir tā pati upe, ko nācās šķērsot peldus Otter trail ietvaros un, kur daži no mums gandrīz tika ieskaloti okeānā un citi krasta klintīs.


Bloukrans šķersošana 
slapji zābaki
Tiesa gan, bez slapjiem zābakiem neiztikām, jo Nīls mēģināja manus zābakus pārmest pāri upei, kas nebija īsti laba doma :D Izrādījās, ka zābaki īsti labi nelido:P Labi, ka šis process tikai izmēģināts asugšup straumei un citi gājiena dalībnieki varēja zābakus noķert, kad tie peldēja garām- noteikti negribētos zābakus meklēt peldus vai nirstot:)

Pēc plāna līdz Bloukrans upei bija 5.5km, taču nākamie 8 km izvērtās nežēlīgi gari- mums visiem ir pamatotas aizdomas, ka šis dienas pārgājiens noteikti bija vairāk par 14km... Pa ceļam redzējām arī vienīgo čūsku - berg adder - kadi 20cm gara. Dienu noslēdzām ar peldi kalnu baseiniņā:)

4.diena - Heuningbos

Aprakstā minēts, ka šī būs pārgājiena smagākā diena, tad nu daļa no mums devās ceļā jau 6.30 no rīta, jo pēcpusdienā tika plānots lietus! Kas iespējams nav nemaz tik traki, ja iet gulēt jau 8os vakarā :P

grupas gajiens:)
Karaliskā protea un ieleja, no kuras toduien izkāpām:)
 Diena bez upes šķērsošanas, protams, neiztika. Un lietus, tiešām sāka līt ap 12.30- kā jau tika paredzēts.
īsā apspriede, jo daži no grupas mocās ar sāpošiem ceļgaliem

Pusdienu pārtraukums, vēl pirms lietus

Jāatzīst, ka plānotā smagā diena šķita vieglāka par iepriekšējo vieglo dienu:) 

5.diena - Sleepkloof

Rīts aisākās ar dzimšanas dienu sveicieniem Džuljetai:) Un vakars izskatījās vēl labāk, jo plānopts, ka tiks atvesti dzimšanas dienas labumi! Turklāt mums pakojoties netika iepakota pārtika šim vakaram :) Diemžēl trim no mūsu grupas bija jāizvēlās izlaist šo dienu dēl sāpošiem ceļgaliem- viņi devās 5km līdz lielceļam, no kurienes tad tika ar auto nogādāti uz nākamo - pēdējo namiņu, šī pārgājiena ietvaros. Jāatzīst, ka grupa mums gadu ziņā nebija no jaunākajām, ja nemaldos vidējais vecums varētu būt ap 45 gadi, taču tas nenozīmē, ka taka ir viegla. Lielākā daļa no grupas dalībniekiem var noskriet 5-8km bez īpašas piepūles un daži dažas nedēļas iepriekš piedalījās Two Oceans maratonā tai skaitā 56 km distancē un Cape Argus velosacīkstēs - tā teikt- neskati grāmatu pēc vāka :P 
susinam kājas pēc kārtējās upītes:)
foršais kalnu baseiniņš- īsti piemērots ātrai peldei:)
Tālumā, meža ielokā mūsu galamērķis - namiņš:)
Namiņš mūs sagaidīja ar siltu ūdeni dušai un kokakolu!!! Super! Paldies jāsaka Džuljetai par dzimšanas dienas svinībām un Mand'y, Stjuartam un Radlijam, kas ieradās namiņā pirms mums un sasildīja ūdeni:) Bija vienkārši super vakars!:) Mēs noteikti novērtējām ēdienu daudz augstāk pēc 5 dienām uz 2minūšu makaroniem un upes ūdens!:)

6.diena - Sormsriver ciemats un ceļš mājup (Keiptauna)

Grupas foto 
Pēdējā diena savvaļā, bez elektrības, sakariem... taisni žēl atgriezties civilizācijā! kā mēs tā esam sevi samaitājuši ar visādiem tehnoloģiskiem brīnumiem??? 
Ritma un Nīls:)

Izbaudījām pēdējos brīžus kopā un noslēdzām gājienu Stormsriver ciemata Merylin's restirānā ar kārtīgām pusdienām:) Ceļš mājup- apmēram 7 stundas ar auto....

Ieteikumi:
  • Noderēs ūdensizturīgi zābaki! (pārējos pārgājienos varēja gluži labi iztikta ar labām botām - Otter trail, Shipwreck trail, De Hel) 
  • Vēlams morāli sagatavoties garākam ceļam nekā aprakstā minēts;
  • neticami maz zirnekļu :P
  • ieteiktu šo taku mērot sausajā sezonā (novembris - marts)
  • papildus info un rezervācijas : http://www.mtoecotourism.co.za/tsitsikama.htm





piektdiena, 2013. gada 16. augusts

Ruth First - latvieši Keiptaunā

Augusts Dienvidāfrikā ir sieviešu mēnesis un šorīt vietējā radio dzirdēju īsu apstāstu par pret-aparteīda cīnītāju Ruth First (Rūta Pirmā? Firsta?) un nolēmu padalīties ar Rūtas biogrāfiju arī šajā saitā:

Ruth First ( 4 May 1925 – 17 August 1982) Žurnāliste un politiķe

Ruth First, šis foto izmantots kā atsauces foto sienas gleznojumam Johannesburgas rajonā Soweto, kā arī pastmarkai (sērijā: Dienvidāfrikas varoņi), kas veidoti, lai godinātu Ruth First piemiņu. 

Rūtas vecāki Julius First (mēbeļu izgatavotājs) un Matilda Levetan (šie ir angliskotie vārdi) ir ebreju imigranti no Latvijas, kas ieradās Dienvidāfrikā 1906. gadā un kļuva par Dienvidāfrikas Komunistiskās partijas dibinātāj-biedriem. Rūta ir dzimusi un augusi Johannesburga, kur arī darbojās Komunistiskajā partijā, kas vienojās kopējā cīņā pret aparteīdu ar Āfrikas Nacionālo Kongresu (ANC), ar mērķi gāzt aparteīda valdību. Arī šodien ANC ir valdošā partija Dienvidāfrikā. 

Rūta bija pirmā savā ģimnenē, kas studēja universitātē, Studiju laikā Rūta aktīvi darbojās studentu padomēs un sanāksmēs, tai skaitā,  blakus Nelsonam Mandela (turpmākais DĀR prezidents un Nobela miera prēmijas laureāts) un Eduard Mondlane (Mozambikas brīvības cīnītājs). 

Rūta un Nelsons Mandela
Pēc universitātes Rūta strādāja Johanesburgas pašvaldībā un vēlāk kļuva par radikālās avīzes "The Guardian" galveno redaktori. "The Gardian" vēlāk tika aizliegts kā pretvalstisks laikraksts. 1949.gadā Rūta apprecējās Joe Slovo - ebreju pret-aparteīda cīnītāju un komunistu. Šodien braucot no lidostas uz Keiptaunas centru ceļa labajā pusē mēs redzam Joe Slovo vārdā nosaukto attīstības kvartālu. 

Rūta ar vīru Joe Slovo un bērniem
Rūta kļuva par aktīvu pret-aparteīda cīnītāju gan žurnālistikā, gan politikā. Rezultātā 1960.gadā Rūta tika iekļauta nevēlamo personu sarakstā un 1963 arestēta. Rūta cietumā pavadīja 117 dienas, balstoties uz tā saucamo 90-dienu aizturēšanas aktu (bez apsūdzības celšanas). Rūta bija pirmā baltā sieviete, kas tika arestēta balstoties uz minēto aktu. 

1964.gadā Rūta devās trimdā vispirms uz Londonu, kur aktīvi darbojās Britu Pret-Aparteīda kustība, 1972. darbojās pētniecībā Mančesteras universitātē un 1973-1978 gadam pasniedza lekcijas Durham universitātē. 1978.gada novembrī  Rūta kļuva par direktori pētniecības apmācības programmai Eduardo Mondlane universiādē Maputo (Mozambikā). Rūta tika noslepkavota 1982.gada 17. augustā, kad viņa atvēra vēstulē atsūtīto bumbu, kas tika sūtīta pēc Dienvidāfruikas policicas pavēles. 


Ja jums ir pieejama papildus informācija par Rūtas vecākiem vai radiniekiem Latvijā, lūdzu dalieties ar šo informāciju:) 

Ritma

otrdiena, 2013. gada 26. marts

Diena 11: Vīna ieleja (Stellenbosch, Franschoek)

1.janvāris Dienvidāfrikā ir izveidojusies par "nacionālo pludmales dienu" - ne jau oficiāli, bet visi tomēr zin un dodas uz pludmali. Tieši tamdēļ mēs izvēlējāmies pretējo- davāmies prom no pludmales. Todien pludmale izrādījās ne tikai pārpildīta ar cilvēkiem, bet arī vēja pārņemta, šeit pierādījums:

Strand pludmale. Paldies Taigai par bildi:)
Mūsu izvēle šoreiz- Dienvidāfrikas lauki! Kā pirmo apsatījām Vergelegen vīna darītavu tepat Somerset West. Vergelegen tulkojumā nozīmē "atrodas tālu", jo laikā, kad to izveidoja, 50km  no Keiptaunas bija uzskatāms par visai nozīmīgu attālumu. Šī saimniecība piederēja tā laika Keip-kolonijas gubernatoram Vilemam Adrianam van der Stelam (Willem Adrian van der Stel), kurš gan neesot pienācīgi veicis gubernatora pienākumus un tāpēc īpašumi viņam tika atsavinātu un pats tika aizsūtīts atpakaļ uz Holandi.
Vergelegen vīna pagrabs
Vergelegen saimniecību iepazinām gan no iekšpuses, gan ārpuses. Jāpiemin, ka no ārpuses vīna pagraba iepazīšana bija visai apgrūtinoša, jau iepriekš pieminētā vēja dēļ - nevarēja dzirdēt ko gids stāsta un dažam labam nācās skriet pakaļ cepurei :D. Pēc procesa un pagraba iepazīšanas, kārta bija vīnam!
Vīna degustācija Vergelegen vīna darītavā
No Somerset West devāmies uz Stellenbosch pilsētiņu. Kas ir otrā vecākā pilsēta Dienvidāfrikā. Stellenbošas vīna ceļš ir arī vecākais vīna ceļš valstī. Paskatieties veikala plauktos p[ie Dienvidāfrikas vīniem, liela daļa no tiem nāks no Stellenbošas reģiona. Pilsētiņa ir diezgan jauka un romantiska, ar ozolkokiem rotā'tām ieliņām. Iegriezamies Omm Samie se Vinkel veikaliņā- kas sniedza ieskatu kā izskatījās veikaliņi nemaz ne tik senā pagātnē:)

Ar vienu vīna darītavu, protams, nepietiek, tāpēc devāmies nodegustēt vīnu arī Warvik vīna darītavā, kas gatavo arī Pinotage- vienīgo pa īstam Dienvidāfrikas vīna šķirni- tā ir izveidota Stelenbošas universitātes paspārnē. 

Aizbraucām apskatīt arī Frančuku, kas ir slavena tieši ar franču hugenotu kādreizējo koncentrāciju šajā apvidū. To vēl atgādinu vīna darītavu nosaukumi: La Motte, La Provence u.c. pati franču valoda gan nav izdzīvojusi, bet Dienvidāfrikai lielā mērā par labām vīndarītāju tradīcijām jāpateicas franču ietekmei.
Skats no Tokara vīna darītavas. Foto no personīgā arhīva.
Atpakaļceļā braucām pa Hellshoghte (Elles augstumiem), kas ieguvis šādu nosaukumu pateicoties izvēlētajai kalna pārejai. Tāpat kā daudzas citas kalnu pārejas, arī šī ir izveidota uz kādreizējās ziloņu takas. Ziloņus gan mē- cilvēki esam no šī apvius jau sen "izdzīvojuši".  Pa ceļam iegriezāmies Tokara vīna darītavā, kas diemžēl jau bija slēgta vīna degustācijām. Tomēr skati joprojām bija iespaidīgi:)

Pirms atgriezāmies naktsmājās nobraucām gar pludmali, kas joprojām mutuļoja no lielā apmeklētājus skaita, kas bija atbraukuši ne tikai ar privātajiem auto, bet autobusiem!!!
R

ceturtdiena, 2013. gada 24. janvāris

Diena 2: Keiptaunas centrs un V&A Waterfront


Tā nopietni, šī ir pirmā diena Keiptaunā un būtu labi uzzināt tās vēsturi, kā arī iepazīt ielas, kur un kāpēc iet vai, tieši otrādi, neiet;)
Keiptaunas izstaigāšana kājām aizņem pāris stundas. Pirmsākumā bija "dārzs", ko tagad sauc par Kompānijas dārzu un vienlaikus, tas kalpo par pilsētas galveno parku:). Tiem, kam patīk dzīvnieciņi, vēlams paņemt līdzi pāris reikšavas zemesriekstu, kas labi iet pie sirds parka vāverēm. Parkā un tuvākajā parka apkārtnē atrodas arī Dienvidāfrikas dabas muzejs, mākslas galerija, Bertrams māja (paraugs, kā Keiptaunā dzīvoja 18gs.), Dārza nams, jeb prezidenta Keiptaunas mītne un parlaments. 
Pilsētas vēsturē svarīgs ir arī Zaļais tirgus laukumu un Labās Cerības cietoksnis, kas būvēts jūras ceļu aizsardzībai. Jāatzīst, ka cietoksnis, mūsu- Eiropiešu acīm šķitīs visai mazs un necils. 
Vēlāk caur Malajiešu kvartālu (Bo-Kaap) dosimies uz Viktorijas un Alfrēda krastmalu, kas ir gan izklaides, gan iepirkšanās centrs. Krastmalā atrodas vairāki intereses vērti objekti: Keiptaunas panorāmas rats un Divu okeānu okeanārijs, kur ispējams sastapties aci pret aci ar haizivi. No šejienes attiet arī prāmis uz Robben salu – UNESCO pasaules mantojuma sarakstā- kur Nelsons Mandela (Nobela miera prēmijas laureāts) pavadīja lielāko daļu no saviem 27 gadiem ieslodzījumā.  
Netālu no krastmalas atrodas Millenium, jeb Green Point parks, kas izvietots pie Keiptaunas stadiona.

Kompānijas dārzs, Keiptauna

Parlaments

Bo-Kaap

V&A Waterfront

Two Oceans okeanārijs

sestdiena, 2013. gada 5. janvāris

Keiptauna

Keiptauna ir Dienvidāfrikas visvecākā pilsēta un lepojas ar diviem okeāniem, vienu no pasaules dabas brīnumiem - Galda kalnu, unikālu floru un krāšņu kultūras sajaukumu. Šajā blogā būs iespējams uzzināt ko vairāk par šo vienreizējo pilsētu un intereses vērtiem objektiem. 

Galda kalns no Milnerton pludmales

Aloe Ferox

Bo Kaap rajons, Keiptauna

Āfrikas pingvīni

Skats uz Keiptaunu no augšas

Vīna darītava, netālu no Keiptaunas

Karalis Lauva safari parkā

Cape Point (Labās Cerības rags)
Sagatavojusi Ritma Grizāne, sertificēts gids latviešu valodā, www.brivibastours.co.za, www.portraitartist.co.za