Constantia Neck trail/ taka

Tā kā man darbā jābūt tikai pulksten 2os pēcpusdienā ar kolēģi nolēmām doties ātrajā pārgājienā. Sākotnējā ideja ir kāpt Vella smailē (Devils Peak), bet tur, kā par spīti uzklupis mākonis, kas nozīmē sliktu redzamību un aukstumu. Droši vien, ka mākonis līdz pēcpusdienai izplēnēs, bet mums nav laika to gaidīt. Tamdēļ nolemjam kāpt Galda kalnā no aizmugures- Constantia Neck puses, kur es zinu, ka mākoņa nav, jo braucot uz Keiptaunu redzēju. 

Constantia Neck, Keiptauna (Cape Town)

Tātad Constantia Neck! Šīs takas apmeklējums ir bez maksas. Sākums ir kalna pārejā, kur satiekas Constantia vīna ieleja un Hout Bay reģions.  Šī ir taka, pa kuru es pirmo reizi uzkāpu Galda kalnā. Tas patiesībā ir ceļš, kas peredzēts Galda kalna apkalpojošajam personālam, lai piekļūtu augšā esošajiem ūdens rezervuāriem (no kurienes nāk Keiptaunas dzeramais ūdens). Tātad kāpiens nav tehniski grūts- tāda pastaiga ar skaistu skatu:)

Constantia vīna ieleja, Keiptauna

Tālāk par pirmo rezervuāru mēs šoreiz nedodamies, ierobežotā laika dēļ. Augšā, protams, ir vēsāks un parādījies vējš. Un tikai pārsimt metrus tālāk redzam mākoni, kas sola apstākļus vēl nedraudzīgākus. Atvelkam elpu pāris minūtes pie saldūdens ūdenstilpnes (kuru Keiptaunā nav dikti daudz) un dodamies lejup. Lejā kāpjam pa taisno, atceļot lielāko ceļa līkumu:)

Ieskatam šī kāpiena tehniskie parametri no Endomondo programmas. Kopējais noietais attālums turpat 8km, apmēram 2 stundas. Tātad, ja uz pusdienu Keiptaunā nav ko darīt un laikapstākļi labi- var uzkāpt šo taku:) Un, ja brīva ir arī otra puse dienas, to var pavadīt malkojot Keiptaunas visvecākā vina reģiona vīnus vai atvilkt elpu pasaules slavenajā Kirstenbošas dārzā, kas ir turpat "aiz stūra". 

Chapmans Peak taka

Chapmans Peak Keiptaunā ir vairāk pazīstama dēļ ceļa, kas ved no Hout bay uz Noordhoek un val lepoties ar 114 līkumiem gar klinšano Atlantijas okeāna krastu. 

Haut bay līcis no takas (pirms iekāpām mākonī)

Taču šoreiz mēs nolēmām šajā smailē uzkāpt nevis izbraukt ceļu. Chapmans Peak ir maksas ceļš, bet lai tiktu uz taku, nav jāmaksā, jo tā sākas tur, kur ceļa bezmaksas daļa sākas. 

Taka nav smaga un/ vai bīstama. Vienā virzienā aizņem apmēram 1.5 studas. Sākuma kāpiens ir diezgan stāvs tāpat kā beigu kāpiens, taču pa vidu bija diezgan lēzens :) Pa vidu ir pāris strautiņu un takai ir vairāki atzari, kas iet uz citām smailēm. Tā kā mūsu plāns bija Chapmans peak, mēs pie tā pieturējāmies. 

Skats uz Indijas okeāna pusi 

Jāatzīst, ka mūsu izvēlētā diena nebija no tām piemērotākajām šim kāpienam- kalna galā karājās mākonis, kas mums tā arī neļāva ieraudzīt skatu no pašas Chapmans peak smailes. Teorētiski mēs skatījāmies uz Labās cerības raga pusi, no Galda kalna grēdas gala- diemžēl daudz tālāk par 100m mēs mākoņa dēļ neredzējām - būs jākāpj vēlreiz!:)

Augšā, kā jau sagaidāms, bija auksti! Tikušas lejā mēs iebraucām vienā no jaukajām Hautbay kafejnīciņām uz kafiju un siltajā saulītē pat neticējās, ka tiko mums visām bija auksti...

Skats no slavenā Chapmans Peak ceļa

Kasteelspoort uz augšu un Platteklip uz leju- Galda kalns

Šim kāpienam mums bija paredzēta visa diena- pēc aptuvenām aplēsēm ap 6 stundām. Auto atstājām lejā pie informācijas centra, kas ir uzreiz kā nogriežās uz Tafelberg ceļa no Kloof Neck un devāmies pa Pipe track uz Camps Bay pusi. Sākumā gājiens ir visai vienkāršs- lēzens. 

Pipe jeb trubu taka ir visai lēzena un soļošana rit raiti:)

Tā kā šo taku neesam iepriekš gājuši, nedaudz baiļojamies, ka neapmaldāmies - par laimi zīmes ir diezgan skaidras un līdzi ir arī informācijas centrā sadabūtā karte. 

Sākas kāpiens uz augšu

Kāpiens uz augšu ir diezgan stāvs un vietām suņukam jāmeklē alternatīvās takas, jo oriģinālajā takā priekšās kāds lielāks klints bluķis un Bīmeram nav kur ieskrieties, lai uzlektu tik augstu. Tāpat mums nācās nedaudz pamainīt arī taku kalna augšā, jo, ejot pa īsāko ceļu, sanāk kāpt pa trepēm un sunim tā būtu problēma. (Būtu viņš mazāks- varbūt uzstieptu, bet neriskējam)

Lūkojamies uz Keiptaunas centru, fonā Lauvas galvas kalns un tālumā arī redzams stadions.

 Lai nu kā, pēc apmēram 4 stundām esam augšā. Augšā ir auksti. Diena nav no karstākajām arī lejā, bet dūmaka un ik pa laikam izveidojas auksts mākonis. Par laimi mums ir līdzi papildus jakas, tad varam izbaudīt. 

Uz Galda kalna vienmēr jārēķinās, ka augšā būs aukstāks, tā bija arī šoreiz

Ļoti svarīgi ir neaizmirst paņemt pietiekami dzeramo ūdeni. Es iesaku min 1l uz personu kāpienam uz augšu. Ja ir karsts laiks, iesaku par vairāk. Ūdeni kāpienam uz leju var uzpildīt pie augšējās vagoniņa stacijas.

Jāatzīst, ka zīmes bija visai skaidras

 Platteklip taka ir vispopulārākā Galda kalna taka kāpienam uz augšu. Šoreiz mēs to izvēlamies virzienam uz leju. Taka ir stāva un iet pa Platteklip aizu, ko izveidojusi Kamisas upīta, kurs dēļ Keiptauna ir tieši šajā vietā. PS no pašas upes gan tur daudz miņas nav:)

Skats uz Platteklip aizu

Platteklip aizas taka- šoreiz uz leju

Lejā dodamies pa taisnāko ceļu. Kājas trīc un gribot negribot nāk prātā doma par želeju. 6 stundas pēc kāpiena uzsākšanas esam veiksmīgi atrgriezušās pie auto. Nogurums ir pamatīgs, taču gandarījums ir vēl lielāks. Pēc manām aplēsēm, aptuvenais pieveiktais attālums ir ap 16km.

Varones:)

Paldies, Rūtiņ, par kompāniju!:)