Tsitsikamma kalnu taka - 6 dienas/ 5 naktis

Esam sveiki un veseli atgriezušies no Tsitsikammas kalnu takas!:) Kas par fantastisku piedzīvojumu! Tagad visu pēc kārtas... 

Iedomājos, ka no malas droši vien izskatās, ka mēs dzīvojam super dzīvi bez kādām grūtrībām- tā gan nebūs taisnība... lai varētu piedalīties šajā pārgājienā mums nācās pārvarēt dažādas grūtības- sākot ar to, ka bija jāsameklē kāds, kas pieskatītu bērnus, kāmēr mēs būsim prom. To, līdz šim darīja Nīla vecāki, bet kopš, Nīla tētis sācis strādāt un Nīla mamma cīnās ar plaušu vēzi- tā nebija pieņemama opcija... Labi, ka pārgājiens ietrāpījās brīvdienās un Nīla māsas meita- 18 gadīgā Aleksa piekrita pieskatīt puikas un 5 naktis pavadīt mūsu mājā... huuuu! 

Taču tas izrādījās vēl nav viss- Nīla eksāmens iekrita dienā, kad mums bija jāizbrauc no Keiptaunas uz Tsitsikamma reģionu. Izbraukšana ieplānota 5os no rīta, eksāmens no 9iem- 12iem- piecu stundu atkāpe- ceļā jāpavada ap 7 stundām + jāveic 3,6km no takas ar upes šķērsošanu, tumšs paliek 7os. Nolēmām, ka es ceļošu kopā ar pārējo grupu, bet Nīls brauks ar moci un pievienosies mums nākamajā dienā. 

1.diena- Kalander

No mājām izbraucu 5os no rīta, Nīls gatavojas eksāmenam. Pārsteidzošā kārtā laikapstākļi izskatās diezgan pieņemami- bez lietus, ko solīja laika prognoze... bet, ak vai, lietus tomēr mūs panāca- no sākuma smalks un nemanāms, vēlāk- labi jūtams. Kāmēr mēs nogādājām mašīnas takas beigu punktā un dabūjām transportu uz sākima punktu Nature's Valley- jau pulkstens 3 pēcpusdienā un lietus pamatīgs! Nekas, savelkam somām lietus apvalkus un cik nu kuram ūdens izturīgo apģērbu un dodamies uz pirmo namiņu- esam noskaņojušies uz 1.5stundu garu pārgājienu. Soļošana pa asfaltu un pludmali rit diezgan raiti, līdz nonācām pie upes, kas savieno Natures Valley lagūnu ar Indijas okeānu. Mums paveicās, ka pludmalē atradām nomaldījušos kaijaku:)

Upes šķērsošana

Lagūna un Indijas okeāns no kalna nākamajā dienā

15 minūtes pēc upes šķērsošanas nedaudz vīlušies nonācām pie pirmā namiņa- Kalander. Vīlušies tāpēc, ka tik drīz! Tur dzima doma, ka varbūt Nīls tomēr mums pievienosies jau šajā vakarā. Ap 9iem vakarā, melnā tumsā saņēmām ziņu, ka Nīls ir ieradies Nature's Valley un gatavs nākt uz namiņi, jo naktsmājas, protams, viņš laicīgi rezervējis nav. Tā nu 3 no mums atkal savilka ūdens-izturīgo ekipējumu un apbruņojušies ar galvas baterijām devās sagaidīt Nīlu pie upes. Izskatījās diezgan amizanti- jo neko citu kā gaismiņas jau redzēt nevarēja:))) Lai nu kā, Nīls mums tovakar caur caurēm slapjš piebiedrojās. 

2.diena - Blaauwkrans

Otrā diena iesākās dikti pozitīvi - ar saulīti un skaistu kāpienu!:) Esam sagatavojušies 13km pārgājienam, kas izrādījās nedaudz garāks- 17,5km. 

Taka vijās cauri Tsitsikamma mežam, kas plašāk pasaulē zināms kā daļa no Dienvidāfrikas Dārza ceļa. Šī taka noteikti nav piemērota ziemas / lietus periodam. Lai arī lietus nelija, taka bija pamatīgi slapja un ūdensizturīgi haikinga zābaki lieti noderēja. 

Slapjais Tsitsikamma mežs

Slapjumam izrādījās vēl viens nelabums- slidenums, kas rezultējās 3 kritienos mūsu grupā. 2 gadījumos kritiens beidzās ar pamatīgiem zilumiem, bet vienā- ar sasistu galvu! Te nu uzreiz jābūt uzmanīgākiem. Tā kā atkāpšanās ceļa nav (auto piebraukt var tikai pie namiņiem), lēnām un uzmanīgi turpinājām ceļu ar iespēju, ka Mandy taku neturpinās. Laimnīgā kārtā viss izvērtās labi un kritienam nopietnas sekas nebija, taču mēs visi bijām daudz uzmanīgāki!

Fonā pasaules augstākais gumijlēkšanas tilts- Bloukrans
http://www.faceadrenalin.com/

Dzeramā ūdens uzpildīšana

iepazīstamies ar rītdienas maršrutu

namiņi iekšpusē

Drēbju žāvēšanas process - ikvakara nodarbe :P

Ieradušies namiņā mēs nopietni iepazināmies ar nākamās dienas plānu, jo šī diena izvērtās daudz smagāka un grūtāka nekā gaidīts! Turklāt mums plānots šķērsot Bloukrans upi, kas iespējams var izvērsties bīstamā psaākumā.

Visi nakšņošanas namiņi pēc idejas ir vienādi- bez elektrības, trīsstāvīgas gultas ar matračiem. Lietus ūdens, kas ukrāts lielā mucā. Dušās un tualetē aukstais ūdens no upes. Nojumīte/ virtuve ar grilu un lielām tejkannām. Viena duša ar ūdens krānu, otra - ar spaiņu sistēmu, kas izrādījās gana populāra, jo varēja izmantot lielajās tejkannās vārīto ūdeni, lai ietu siltā dušā!:)

3. diena - Keurbos

Augšā- lejā, augšā- lejā un tā vēl pāris reizes! Un katru reizi, kad lejā - šķērsojam citu upi! Laba fiziskā slodze:) Lielākā upe, ko plānots šķērsot- Bloukrans neizrādījās tik bīstama kā baidījāmies:) Iespējams, ka tā bijām satraukušies, jo šī ir tā pati upe, ko nācās šķērsot peldus Otter trail ietvaros un, kur daži no mums gandrīz tika ieskaloti okeānā un citi krasta klintīs.

Bloukrans šķersošana 

slapji zābaki

Tiesa gan, bez slapjiem zābakiem neiztikām, jo Nīls mēģināja manus zābakus pārmest pāri upei, kas nebija īsti laba doma :D Izrādījās, ka zābaki īsti labi nelido:P Labi, ka šis process tikai izmēģināts asugšup straumei un citi gājiena dalībnieki varēja zābakus noķert, kad tie peldēja garām- noteikti negribētos zābakus meklēt peldus vai nirstot:)

Pēc plāna līdz Bloukrans upei bija 5.5km, taču nākamie 8 km izvērtās nežēlīgi gari- mums visiem ir pamatotas aizdomas, ka šis dienas pārgājiens noteikti bija vairāk par 14km... Pa ceļam redzējām arī vienīgo čūsku - berg adder - kadi 20cm gara. Dienu noslēdzām ar peldi kalnu baseiniņā:)

4.diena - Heuningbos

Aprakstā minēts, ka šī būs pārgājiena smagākā diena, tad nu daļa no mums devās ceļā jau 6.30 no rīta, jo pēcpusdienā tika plānots lietus! Kas iespējams nav nemaz tik traki, ja iet gulēt jau 8os vakarā :P

grupas gajiens:)

Karaliskā protea un ieleja, no kuras toduien izkāpām:)

 Diena bez upes šķērsošanas, protams, neiztika. Un lietus, tiešām sāka līt ap 12.30- kā jau tika paredzēts.

īsā apspriede, jo daži no grupas mocās ar sāpošiem ceļgaliem

Pusdienu pārtraukums, vēl pirms lietus

Jāatzīst, ka plānotā smagā diena šķita vieglāka par iepriekšējo vieglo dienu:) 

5.diena - Sleepkloof

Rīts aisākās ar dzimšanas dienu sveicieniem Džuljetai:) Un vakars izskatījās vēl labāk, jo plānopts, ka tiks atvesti dzimšanas dienas labumi! Turklāt mums pakojoties netika iepakota pārtika šim vakaram :) Diemžēl trim no mūsu grupas bija jāizvēlās izlaist šo dienu dēl sāpošiem ceļgaliem- viņi devās 5km līdz lielceļam, no kurienes tad tika ar auto nogādāti uz nākamo - pēdējo namiņu, šī pārgājiena ietvaros. Jāatzīst, ka grupa mums gadu ziņā nebija no jaunākajām, ja nemaldos vidējais vecums varētu būt ap 45 gadi, taču tas nenozīmē, ka taka ir viegla. Lielākā daļa no grupas dalībniekiem var noskriet 5-8km bez īpašas piepūles un daži dažas nedēļas iepriekš piedalījās Two Oceans maratonā tai skaitā 56 km distancē un Cape Argus velosacīkstēs - tā teikt- neskati grāmatu pēc vāka :P 

susinam kājas pēc kārtējās upītes:)

foršais kalnu baseiniņš- īsti piemērots ātrai peldei:)

Tālumā, meža ielokā mūsu galamērķis - namiņš:)

Namiņš mūs sagaidīja ar siltu ūdeni dušai un kokakolu!!! Super! Paldies jāsaka Džuljetai par dzimšanas dienas svinībām un Mand'y, Stjuartam un Radlijam, kas ieradās namiņā pirms mums un sasildīja ūdeni:) Bija vienkārši super vakars!:) Mēs noteikti novērtējām ēdienu daudz augstāk pēc 5 dienām uz 2minūšu makaroniem un upes ūdens!:)

6.diena - Sormsriver ciemats un ceļš mājup (Keiptauna)

Grupas foto 

Pēdējā diena savvaļā, bez elektrības, sakariem... taisni žēl atgriezties civilizācijā! kā mēs tā esam sevi samaitājuši ar visādiem tehnoloģiskiem brīnumiem??? 

Ritma un Nīls:)

Izbaudījām pēdējos brīžus kopā un noslēdzām gājienu Stormsriver ciemata Merylin's restirānā ar kārtīgām pusdienām:) Ceļš mājup- apmēram 7 stundas ar auto....

Ieteikumi:

• Noderēs ūdensizturīgi zābaki! (pārējos pārgājienos varēja gluži labi iztikta ar labām botām - Otter trail, Shipwreck trail, De Hel) 
• Vēlams morāli sagatavoties garākam ceļam nekā aprakstā minēts;
• neticami maz zirnekļu :P
• ieteiktu šo taku mērot sausajā sezonā (novembris - marts)
• papildus info un rezervācijas : http://www.mtoecotourism.co.za/tsitsikama.htm

Gatavošanās 6-dienniekam - Tsitsikamma hike

Tā, šajā nedēļas nogalē mēs plānojam 6 dienu pārgājienu pa Tsitsikamma (vieta, kur daudz ūdens:) reģionu- principā pa apmēram to pašu teritoriju kā Otter trail. Un pieturoties pie ierastās kārtības, tā noteikti ir taka, kura atkal ir prom no civilizācijas piesārņojuma- elektrības, mobilajiem sakariem, veikaliem utt :)  Idejiski doma par pārtikas un visa pārējā nepieciešamā nešanu uz muguras 60km mani īpaši nepriecē, taču bauda ir neizmērojama! 

Vairāku dienu pārgājieni, karaliskā protea.

Ir sanācias, ka šādos garākos pārgājienos mēs dodamies reizi gadā- iepriekšējie:
1) Otter trail - 2012;
2) Shipwreck trail - 2013;
3) Tsitsikamma hike - šogad, apraksts noteikti būs šeit izlasāms:)

Skatos, ka mans mazais pētījums par lidojumiem uz Keiptaunu ir izpelnījies diezgan uzmanības, tāpat kā ieraksts par naudas lietām- apsolos staisīt pārskatu par naktsmāju iespējam Keiptaunā, pēc atgriezšanās no 6-diennieka:). 

R

Otter trail

Viens no mūsu draugiem šonedēļ dodas vienā no skaistākajiem un grūtākajiem 5 dienu pārgājieniem pasaulē- Otter trail. Tas mani pamudināja uzrakstīt par mūs piedzīvoto Otter trail pagājušā gada septembrī. 

Mūsu komanda

Šis pasākums nebija no plānotajiem. Katru dienu Otter trail dodas līdz 12 cilvēku komanda un vieta ir jārezervē apmēram gadu iepriekš. Šoreiz gadījās tā, ka viens pāris, kam bija plānots doties pārgājienā, lauztas potītes dēļ un mums tika piedāvāta brīvā vieta un mēs, protams, piekritām!!!

Taka sākas Tsitsikamma nacionālajā parkā, kur Stormsriver ietek okeānā. parks atrodas ap 500km no Keiptaunas, kas citiem vārdiem sakot ir 5-6 stundu brauciena attālumā. Noorganizējām bērniem auklētājus un no rīta 6 devāmies ceļā. Auto atstājām Natures valley, kur taka beidzas un ar noorganizēto transportu devāmies uz Tsitsikamma nacionālo parku.

Mums par nelaimi, lija lietus. Pret leitu man kopumā nav iebildumu, bet, ņemot vērā, ka mugursomā jānes 5 dienu apģērbs, pārtika un rezerves apavi- doma par slapjām drēbēm mūs īsti nesajūsmināja. Pēc 4 stundu pārgājiena nonācām naktsmājās - okeāna krastā būvētos koka namiņos- bez elektrības un ūdens krānu pie namiņa. Katrā namiņā atrodas 2 trīstāvīgas gultas ar matračiem- gultasveļa/ guļammaiss katram līdzi savs.

Nakšņošanas namiņs

Par laimi pārējās 4 dienas bija saulainas un bez slapjuma no gaisa. Ievērojiet "slapjumu no gaisa", jo ar slapjumu upju veidā mums nācās sastapties vairākkārt. Otter trail kopumā ir 42kmn gara un iespēju robežās pavisam tuvu Indijas okeāna krastam, protams, nācās šķērsot vairākas upes, kas ietek okeānā. lielākoties upes nebija dziļākas par jostasvietu, bet to šķērsošana vienalga nebija no patīkamajām, jo ūdens tajās ir neticami auksts, turklāt, lai nesaslapinātu pārgājiena apavus, jāšķērso upe basām kājām, vienlaikus nesot virs galvas 20-30kg smagu mugursomu. 

Viena no mazākām upēm

Fona namiņi, kur nakšņojām iepriekšējo nakti.Iedomājieties takas stāvumu, ko bijām pievarējuši, lai tiktu šajā skatu punktā. Tādi kāpieni augšā, lejā katru dienu bija vairāki.

Vissmagākā diena no visām 5 pārgājiena dienām bija ceturtā, kad programmā bija paredzēts garākais pārgājiena posms ap 8 stundām un Blaukraans upes sķērsošana. Tilts par so upi, starp citu ir pasaulē augstākais gumijlēkšanas tilts ar 16sekunžu brīvo kritienu un 0 negadījumiem darbošanās vēsturē. Taču, mums par nelaimi, tilts bija pārāk tālu no mūsu plānotā maršruta. Ja mēs gribētu upi šķērsot pāri tiltam, mums būtu jāpagarina dienas pārgājiens par 6 stundām, ko mēs īsti negribējām. 

Tiek apspriests Blaukraans upes šļērsošanas plāns. Fonā Blaukraans upe.

Ceturtās dienas rītā mēs startējām tā, lai mēs pie upes nonāktu bēguma kulminācijas brīdī, kad upes šķērsošana teorētiski ir visvienkāršākā. Pie upes nonācām ātrāk nekā plānots un sapakojuši mugursomas plastmasas maisos gaidījām, kad nokritīsies upes līmenis. Mums par nepatīkamu pārsteigumu, laikā, kad paisumam bija jāsasniedz kulmin;acijas brīdis (balstoties uz paisuma-bēguma prognozēm) upē ūdens joprojām bija augstāks nekā mēs būtu gribējuši. 

Blaukraans upes šķērsošana

Mēs visi bijām cerējuši, ka varēsim upi šķērsot bez peldēšanas, bet šoreiz tā izrādījās velta cerība. lai apgrūtinātu situāciju vēl vairāk, atklājās, ka divas dāmas mūsu komandā prot peldēt tikai ar pūšļu palīdzību. Attālums no viena krasta uz otru varbūt nemaz nav tik briesmīgs un es nemaz nesatrauktos, ja tas būtu jāveic ezerā vai baseinā, bet upes grīva un 20kg mugursoma ir pavisam cita lieta! Par laimi plastmasa maisos kārtīgi sapakotās 20kg mugursomas skaisti peld virs ūdens, taču apgrūtina manevrēšanas iespējas peldot. Lielākā problēma bija okeāna viļņi un straume, kas draudēja peldētāju ieskalot vai nu krasta klintīs, vai iznest ārā okeānā... Pateicoties diviem drosmīgiem vīriem no mūsu grupas, visi veiksmīgi šķērsojām upi, lai gan viens no mums tika ieskalots klintīs un sagrieza pēdas rāpjoties uz klintīm, ko apsēduši asas glimežvāku kolonijas un divi citi gandrīz tikai izskaloti okeānā... Huh, mēs bijām šķērsojuši Blaukraans!!!

Otter krasta līnija

Taču mūsu prieks nebija ilgstošs, jo izrādījās, ka priekšā ir vēl apmēram 4 stundu pārgājiens, pirms mēs nonācām naktsmājās un taka, protams, variēja no jūras līmeņa uz 400m virs jūras līmeņa robežās! Tikuši naktsmājās mūs par ēšana vairs īsti neinteresēja:D. 

Otter ceturtā diena

Piektā diena bijā tīrā pastaiga!:) Izbaudījām šo pasākumu līdz sirds dziļumiem un bija pat žēl, ka esam tikuši galā... Apspriežam iesdpēju rezervēt vietu Otter grupā uz nākamā gada janvāri / februāri, kad mazāk nokrišņu:) 

Noteikti iesakam iziet šo taku, ja patīk pārgājieni un ir iespēja atbraukt!:)

Ritma

Safari no Keiptaunas (Dienvidāfrika)

Lauva Fairy Glen parkā

Protams, kad esam Āfrikā, gribam redzēt Āfrikas lielos zvērus, vai ne?!

Ziloni Addo nacionālajā parkā

Hippo Aquila parkā

Šeit būs apkopotas manas pārdomas par iespējām vērot Āfrikas dzīvniekus, ja jūsu ceļa mērķis ir Keiptauna. Varianti ir vairāki un atšķiras ar cenām/ zvēriem / attālumu no Keiptaunas.

Pirmais uz ko jāskatās- vai safari parks ir vienkārši parks, jeb var lepoties ar lielo piecinieku. Lielais piecinieks: lauva, zilonis, bifelis, leopards un degunradzis. Te uzreiz jāatzīmē, ka lieta ne vienmēr ir tik vienkārša un Lielais piecinieks vēl negarantē, ka parks un pieredze būs viennozīmīga.

Tuvākais variants = dārgākais (?)

Baltais degunradzis 

Keiptaunas tuvumā ir izvietoti vairāki Lielā 5 parki. Ar tuvumu jāsaprot, 2-4 stundu brauciena attālumā no Keiptaunas, kas nozīmē, ka parku var apskatīt vienas dienas ietvaros. Īpaši piemērots tiem, kam DĀR apmeklējumam atvēlētas 3-4 vai pat mazāk dienas, bet Āfrikas zvērus dikti gribas redzēt. parks varbūt nav pārāk liels un zēru bari nav milzīgi, bet iespējams redzēt diezgan lielu zvēru daudzveidību un zvēriem piebraukt klāt tuvu. Lauvas un leopardi būs atsevišķā iežogojumā.

Vidējais dienas plāns:
1)Izbraukšana no Keiptaunas pa 6iem rītā,
2)brokastis/ kafija parkā,
3) safari izbrauciens 2-3 stundas;
4) pusdienas - parasti iekļautas cenā
5) atgriezšanās Keiptaunā

Cena 1400-2000 ZAR par safari no personas + transporta izdevumi

Tālāk = labāk (?)

Ar "tālāk" jāsaprot parki, kurus nav iespējams un/ vai nav izdevīgi apmeklēt vienas dienas ietvaros. Šie parki pārsvarā atrodas Garden Route jeb Dārza ceļa ietvaros. Zvēru ziņā parki ir pielīdzināmi tiem parkiem, kas aprakstīti iepriekš un arī pieder pie privātajiem parkiem.

Žirafe Plettenberg Bay Game Reserve

Es noteikti iesaku šo variantu, jo pie vianas braukšanas var apskatīt arī citas labas lietas un vietas- kā stalaktītu un stalagmītu alas, nogaršot vietējās austeres, pabarot  vai izjāt uz ziloņa, izvest gepardu pastaigā, nolekt no augstākā gumijlēkšanas tilta pasaulē, aizbraukt uz Āfrikas tālāko dienvidu punktu vai ienirt ar haizivi. Ko Tu izvēlētos kā pielikumu safari?:) Šādā gadījumā jārēķinās ar 4-5 dienu izbraukumu ārpus Keiptaunas- atkarībā no interesēm un programmas.

Cena 350 - 450 ZAR no personas par safari izbraucienu + transports, naktsmājas un citas aktivitātes.


Addo nacionālais parks

Addo izmēros ir grandiozs un savā ziņā pielīdzināms Kruger nacionālajam parkam. Viņo paši saka, ka parkā sastopams Lielais Septītnieks = Lielais Piecinieks + vaļi un haizivis.

Cela zilonis Addo parkā

Parks aizņem milzīgu teritoriju un dzīvnieku skaits parkā arī ir irvērojams. Ap 600 ziloņu, 300 bifeļu, 2000 kudu utt. Ir arī 10 lauvas, kas atšķirībā no iepriekš aprakstītajiem parkiem staigā kur pašiem patīk un sagādā pārtiku paši.

Addo noteikti ir vērts apmeklēt! Taču man uzreiz jāsaka, ka garantija redzēt kādus noteiktus vzērus, noteiktā skaitā nav nekāda. Piemēram, mēs bijām pēcpusdienas safari braucienā un redzējām milzīgus barus ziloņu (ap kādiem 100 noteikti) un bifeļu baru (kādi 30), taču nākamajā dienā no rīta tādā pašā safari braucienā knapi atradām 2 ziloņu, šakāli, dažus kudu un krūmu cūkas. Lauvas mēs braucām meklēt otrās dienas pusdienlaikā - laimīgā kārtā lauvas ir tādi slinki dzīvnieki un daudz apkārt nestaigā, turklāt mēs zinājām, kur citi parka apmeklētāji tās todien bija redzējuši.

Lauva Addo nacionālajā parkā

Lai arī uz kādu parku kristu jūsu izvēle, saprotiet, ka dzīvnieku atrašana ir tāda laimes spēle!!!

Diena 9: Āfrikas tālākais dienvidu punkts

No rīta viesu nama īpašnieki mums ir sarūpējuši fantastiskas brokastis- omlete pēc katra gaumes un svaigi malts ogu kokteilis katram glāzē. Nemaz nepieminēsim dažādās broksatu pārslas un augļus:) Nevienam īsti negribas pamest šo fantastisko viesu namu. Tomēr mums plāns ir visai iespaidīgs- jāapskata Āfrikas kontinenta tālākais dienvidu punkts. Lai gan kilometru ziņā tas nav šāsumīgi tālu (ir veikti garāki pārbraucieni) tomēr jāņem vērā, ka šoreiz nebrauksi vis pa lielo šoseju, bet pa mazākiem reģionālajiem ceļiem.

Ap puklsten 12iem ierodamies Aghulas ciemā, kas izvietots turpat pie Adatas raga. Pirms došanās uz pašu ragu, iegriežamies vēsturiskājā un joprojām aktīvajā Aghulas bākā. Drosmīgākie no mums tiek līdz pašai augšai- ne tik drosmīgie, paliek zemākā stāvā:)

Adatas rags savu nosaukumu ir ieguvis pateicoties kopmasa adatiņai, kas ik palaikam ir lēkājusi un rādījusi dažādu rādījumu. ņēmām un pārbaudījām šo teoriju:) Adatiņa tiešām lēkāja ap 10 grādu leņķi! Adatas rags savu nosaukumu ir pelnījis!

Adatas raga piemiņas zīme

Adatas rags, fonā Adatas raga bāka

Stāsta, ka šeit satiekas Indijas un Atlantijas okeāns... man gan gluži negribētos piekrist, jo nevar novilt svītru ūdenī. Balstoties uz faktiem par ūdens temperatūru un okeāna straumju virzību, jāsaka, ka šeit satiekas Indijas okeāns ar sajaukumu, kurā ir manāmas gan siltās Aghulas straumes, gan aukstās Bengāļu straumes ūdeņu iezīmes:)

Izpētījuši Adatas ragu devāmies pusdienot vienā no vietējiem restorāniem- jāazīst, ka pieredze nebija no tām labākajām. Maltītei jau nebija ne vainas, bet restorāns šķiet nespēja tikt galā ar lielo ļaužu pieplūdumu un mums pusdienas bija jāgaida turpat vai stundu. No Aghulas atvadījāmies tikai ap pulksten 4 pēcpusdienā un devāmies uz Hermanus.

Hermanus pilsētiņa ir slavena ar vaļu vērošanu sezonas laikā, kas ir jūnijs- novembris. Brauciens mums tomēr sagādāja piedzīvojumu- tā paša ugunsgrēka veidā. Šoreiz mums nācās gaidīt kāmēr ugunsdzēsēji nozāģēs pie ceļa esošos kokus, kas cietuši ugunsgrēta laikā. Veiksmīgi nonācām Hermanus, kur varējām izbaidīt īsu psataigu gar klinšaino pakrasti. 

Hermanus piekraste

Naktsmājās mēs nonācām vēl apmēram pē 2 stundām, kad jau bija iestājusies tumsa. Diemžēl tās vēl nebija piedzīvojumu beigas- izrādās nakstmāju saimnieki arī izbrauku;si brīvdienās un atstājuši par uzraugu vietējo palīgu, kas lāga netrunā ne angliski, ne afrikāns. Lai nu kā veiksmīgi visu atrisinājām un beidzot varējām doties ilgi gaidītajā dušā un izbaidīt naktsmieru:)

Diena 8: Āfrikas dzīvnieki un svelme

Devītās dienas rīts, apēdam to, kas ēdams, sakrāmējam koferus un atvadamies no Tsitsikamma reģiona un dodamies vērot to, kas noteikti Āfrikā jāredz- Āfrikas dzīvniekus. Mūsu izvēlētais safari parks saucas Plettenberg Bay game lodge. Tā saucamais safari jeb game drive notiek vaļēja tipa džipā. Mums paveicās, ka bija silts un jauks laiks, bet bieži šāda veida auto ir nelādzīgi vējains un auksts- tāpēc vērts paķert līdzi jaciņu:)

Žirafe pie koka, kur vinai nebūtu jābūt:) apkārt ir salikti akmeņi, lai žirafe nepostītu kokum, bet viņa tik un tā!

Taisnības labad, mūsu brauciena laikā lauvas bija izlaidušies ēniņā karstuma dēļ. Šis foto no mana arhīva.

Es ar dzīvnieku bildēm būšu skopa, visā visumā- tas ir jāredz un jāizbauda savām acīm:) 

Pēc safari izbrauciena mums ir paredzēts garš pārbrauciens uz Swerllendam, kur ieplānotas nākamās naktsmājas. Pa vidu vēl ieplānots iegriezties Aloe Ferox (radiniece Aloe Vera) fabrikā, taču šo plānu mums neizdodas īstenot jo tuvumā plosās krūmu ugunsgrēki un alveju fabrika ir slēgta. Mums izdodas apskatīt arī ugunsdzēsēju helikopteru darbībā. 

Uzpildam degvielu un esam gatavi doties tālāk. Taču, ak vai, šoseja ir slēgta to pašu nelaimīgo ugunsgrēku iespaidā. Mums nākas veikt neplānotu apkārtceļu, kas ir zemes ceļš un apkārt rēgojas un kūp tiko izdegušas eikaliptu audzes un feinbos krūmāji. Visai baisi. 

Laimīgi tomēr tiekam līdz asfaltam T veida krustojumā, kas joprojām nav šoseja uz kuras mums jānokļūst. Priekšā zīme: uz vienu pusi Swellendam, kur mums jābrauc, uz otru Stilbay. Es zinu, ka Stilbay ir jauka pludmale un tā nav pārāk tālu no mūsu krustojuma (te jāatzīmē, ka DĀR uz zīmēm neliek km). Ir ātrais piedāvājums- braucam nopeldēties!!! Tā arī darām:)

Stilbaai pludmale.  Paldies, Taigai par bildi.

Daži no mums ir kaislīgi peldētāji, citi ne tik ļoti- tomēr kāju izstaipīsana pēc kratīšanās busiņā, visiem nāk par labu:) Pēc ātrās atpūtras dodamies uz mūsu galamērķi Swellendam, kuru arē veiksmīgi sasniedzam ap 6 vakarā - visi esam izbadējušies un izvēlamies vietējo restorānu vakariņām- ņamm! Tikai ap 9.30 vakarā veiksmīgi ierodamies naktsmājās. Huh, pamatīga dieniņa!!! :)

Ritma

Diena 7: Iekaramie tilti, ziloņi un Naizna

Iepriekšējā vakarā esam sarunājuši, ka brokastosim visi kopā un apēdīsim to, kas nu kuram ir aizķēries:). Esam savākušies uz brokastīm gandīz pilnā sastāvā, izņemotvienu no mūsu dāmām, kura izrādās izmantoja izdevību un devās apskatīties kā izskatās viens no pasaules gumijlēkšanas tiltiem. Tā kā mūsu ceļojums iekrita karstākajā tūrisma sezonā, lēkšana ar gumiju jau sākās 7.30 no rīta! Pēc brokastīm arī mēs pārējie aizgājām paskatīties uz tiem dullajiem, kas lec. nevien no mums "nesaņēmās":).

Blaukraans tilts

No Bungy tilta devāmies apskatīt Stormsriver iekaramos tiltus, kas atrodas Tsitsikamma dabas parkā.

Stormsriver iekaramie tilti

Izstaigājuši tiltu taku un izpildījuši šīs dienas fizisko aktivitāšu dozu, dodamies apskatīt un aptaustīt Naiznas ziloņus. Kā tad bez ziloņiem Āfrikā!!!

Šie ziloņi ir bāreņi un atstumtie, ko viņu pašu suga nav pieņēmusi un tamdēļ ir cilvēku izloloti un uzaudzināti. Lai gan ziloņi ir pieradinātie, tie joprojām ir dzīvnieki un ciemojoties pie ziloņiem ir jāievēro drošības noteikumi. Sākumā, katrs no mums nopērk spainī ar dārzeņiem un augļiem, ar ko pielabināties šiem milzeņiem. Pieņemu, ka tie ir dārgākie dārzeņi un augļi, ko man ir nācies Dienvidāfrikā pirkt :) Ziloņiem protams iztukšot tādus mazus spainīšus daudz laika nevajag. Kolīdz spainīši tukši viņiem interese par ciemiņiem zūd un nu mēs varam ziloņu uzraugu klātbūtnē ziloņus aptaustīt un kārtīgi apskatīt.

Naiznas ziloņu parks

Pēc pamatīgiem iespaidiem dodamies uz Naiznas pilsētiņu, kas ir viena no slavenākajām atpūtnieku pilsētiņām Dienvidāfrikā. Jāatzīst, ka latviešiem naiznas popularitāti ir pagrūti saprast. Kāpēc? Tāpēc, ka dienvidāfrikāņiem mežš ir ekskluzīva dabas parādība un tieši meži, ūdens un vēsais klimats viņus fascinē! Naiznā katrs gāja, kur pašam patīk un izbaudīja to, kas patīk. Turklāt šoreiz arī austeres bija dabūjamas!:) 

Pirms atvadījāmies no Naizas, vēl paspējām nopirkt vakariņām pārtiku. Šovakar ieplānots braai- gaļas cepšana uz uguns dienvidāfrikāņu gaumē.  Bija garšīgi:)