Diena 11: Vīna ieleja (Stellenbosch, Franschoek)

1.janvāris Dienvidāfrikā ir izveidojusies par "nacionālo pludmales dienu" - ne jau oficiāli, bet visi tomēr zin un dodas uz pludmali. Tieši tamdēļ mēs izvēlējāmies pretējo- davāmies prom no pludmales. Todien pludmale izrādījās ne tikai pārpildīta ar cilvēkiem, bet arī vēja pārņemta, šeit pierādījums:

Strand pludmale. Paldies Taigai par bildi:)

Mūsu izvēle šoreiz- Dienvidāfrikas lauki! Kā pirmo apsatījām Vergelegen vīna darītavu tepat Somerset West. Vergelegen tulkojumā nozīmē "atrodas tālu", jo laikā, kad to izveidoja, 50km  no Keiptaunas bija uzskatāms par visai nozīmīgu attālumu. Šī saimniecība piederēja tā laika Keip-kolonijas gubernatoram Vilemam Adrianam van der Stelam (Willem Adrian van der Stel), kurš gan neesot pienācīgi veicis gubernatora pienākumus un tāpēc īpašumi viņam tika atsavinātu un pats tika aizsūtīts atpakaļ uz Holandi.

Vergelegen vīna pagrabs

Vergelegen saimniecību iepazinām gan no iekšpuses, gan ārpuses. Jāpiemin, ka no ārpuses vīna pagraba iepazīšana bija visai apgrūtinoša, jau iepriekš pieminētā vēja dēļ - nevarēja dzirdēt ko gids stāsta un dažam labam nācās skriet pakaļ cepurei :D. Pēc procesa un pagraba iepazīšanas, kārta bija vīnam!

Vīna degustācija Vergelegen vīna darītavā

No Somerset West devāmies uz Stellenbosch pilsētiņu. Kas ir otrā vecākā pilsēta Dienvidāfrikā. Stellenbošas vīna ceļš ir arī vecākais vīna ceļš valstī. Paskatieties veikala plauktos p[ie Dienvidāfrikas vīniem, liela daļa no tiem nāks no Stellenbošas reģiona. Pilsētiņa ir diezgan jauka un romantiska, ar ozolkokiem rotā'tām ieliņām. Iegriezamies Omm Samie se Vinkel veikaliņā- kas sniedza ieskatu kā izskatījās veikaliņi nemaz ne tik senā pagātnē:)

Ar vienu vīna darītavu, protams, nepietiek, tāpēc devāmies nodegustēt vīnu arī Warvik vīna darītavā, kas gatavo arī Pinotage- vienīgo pa īstam Dienvidāfrikas vīna šķirni- tā ir izveidota Stelenbošas universitātes paspārnē. 

Aizbraucām apskatīt arī Frančuku, kas ir slavena tieši ar franču hugenotu kādreizējo koncentrāciju šajā apvidū. To vēl atgādinu vīna darītavu nosaukumi: La Motte, La Provence u.c. pati franču valoda gan nav izdzīvojusi, bet Dienvidāfrikai lielā mērā par labām vīndarītāju tradīcijām jāpateicas franču ietekmei.

Skats no Tokara vīna darītavas. Foto no personīgā arhīva.

Atpakaļceļā braucām pa Hellshoghte (Elles augstumiem), kas ieguvis šādu nosaukumu pateicoties izvēlētajai kalna pārejai. Tāpat kā daudzas citas kalnu pārejas, arī šī ir izveidota uz kādreizējās ziloņu takas. Ziloņus gan mē- cilvēki esam no šī apvius jau sen "izdzīvojuši".  Pa ceļam iegriezāmies Tokara vīna darītavā, kas diemžēl jau bija slēgta vīna degustācijām. Tomēr skati joprojām bija iespaidīgi:)

Pirms atgriezāmies naktsmājās nobraucām gar pludmali, kas joprojām mutuļoja no lielā apmeklētājus skaita, kas bija atbraukuši ne tikai ar privātajiem auto, bet autobusiem!!!

R