Tāpēc es dikti priecājos, ka mums ir Bīmers (oficialais viņa vārds gan ir BMW). Bīmers ir labrodora un (vetārsts ir par to parliecināts, bet mēs nē) rotveilera jauktenis. Bīmeram arī dikti patīk pastaigas kalnos. Viņš gan pēdēja laikā ir pieņēmies svarā un vairs nav tik aktīvs kā man gribētos.
Tā kā man bija brīva diena līdz 4iem pēcpusdienā, kad jābrauc pakaļ bērniem uz skolu, gribēju iziet Panorama route Hout Bay, kas pēc grāmatas apraksta bija 7 stundu pārgājiens. No šīs idejas nācas atteikties, jo uz takas ir kāpnes, kas nav pa spēkam sunim, turklāt Bīmeru uzstiept pa kāpnēm man nav pa spēkam. Rezultātā samierinajos ar daudz vienkāršāku, lēzenu taku paralēli slavenajam Čapmans pīka (Chapmans Peak) ceļam. Un labi ka tā!
Diena bija pamatīgi karsta. Decembris ir viens no karstākajiem vasaras mēnešiem Dienvidafrikā. Taka nav smaga, jo praktiki tajā nav kapūmu un kritumu, ja neskaita sekotnējo kapienu un beigās- nokapšanu lejā līdz ceļam. Toties kas par skaistumu!!
Skati, kā paši saprotiet no bildēm, bija vienreizeji! Bet mani pārsteidza ziedi! To bija liela dažādība un lielā daudzumā! Parasti viskošākie mēneši ir Oktobris un Novembris, kad saulītes vairāk, bet saknes vēl nav aizmirsušas par lietus periodu.
Kopējais noietais attālums bija 10km. Mēs uzsakām gājienu pie Austrumu nocietinajuma (East Fort) un pa kalnu taku gājām Čapmanspīka virzienā. Atpakaļ nācam pa ceļu. patiesībā kājāmgājējiem uz ceļa atrasties nav atļauts, bet es baidījos, ka Bīmeram būs grūti iet atpakaļ pa taku- izskatījās parāk noguris. Patiesībā, viņš man vispār atteicās iet un man bij jāskrien pēc mašīnas, kāmēr viņš mani ēniņā gaidīja. Izrādās, ka karstais asfalts bija daudz sliktāka izvēle nekā akmeņainā kalnu taka. Mājās apskatīju Bīmera ķepas- kas bija noberztas/ uz asfalta nodezinātas jēlas- nav brīnums, ka viņs negribēja iet...
Kopš Decembra sunīts jau ir atkopies, uzlikts uz diētas un gatavs jauniem piedzīvojumiem:) Tā lūk!
Ritma,
Keiptauna
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru