Miris Nelsons Mandela :(

2013.gada 5.decembrī miris 95 gadus vecais Nobela miera prēmijas laureāts Nelsons Mandela :(

Šeit Latvijas preses raksts:
http://www.delfi.lv/news/world/other/miris-cinitajs-pret-aparteidu-nelsons-mandela.d?id=43876180

Lai vieglas smiltis:(

Кейптаун

Pārmaiņas pēc krieviski:)

Šis apraksts nāk no pāra, kam man ir bijusi laime palīdzēt iepazīt Keiptaunu:

Большая африканская пятёрка

Две недели назад мы вернулись из замечательного путешествия. Судьба дала нам шанс съездить в Кейптаун, туристическую жемчужину ЮАР.

            Надо сказать, что до этого никогда не думали о поездке в столь экзотическую страну, поэтому почти год активно интересовались этим государством -  читали разные статьи,  рекламные проспекты, отзывы путешественников и, конечно, новости о подготовке к ЧМ по футболу 2010 (в Кейптауне все говорят просто Twenty Ten и всем понятно, о чём речь)))

Полёт на место был через Стамбул и занял в общей сложности более 15 часов в самолёте, но этого того стоило!

            Как оказалось, найденная нами в интернете информация была полна стереотипов, которые весьма далеки от реальности – например о смертельно опасных насекомых, якобы снующих повсеместно, о холере в воде из под крана и т.п. В реальности Кейптаун сегодня – это огромный мегаполис (примерно 3.8 млн. человек) и множество пригородов. Отметим, что городская инфраструктура активно развивается в преддверии ЧМ-2010, строятся гостиницы, дороги, современнейший стадион и масса других объектов, потому и без того бурная жизнь одной из столиц ЮАР (всего их 3) сейчас особо оживлённая. Мы были в самой гуще событий, т.к. жили в великолепной гостинице в самом центре города с видом на Сигнальную гору. Все, кто прибывает в Кейптаун, сразу попадают под очарование местных пейзажей, главное место из них занимает Столовая гора  (http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A1%D1%82%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D0%B2%D0%B0%D1%8F_%D0%B3%D0%BE%D1%80%D0%B0) и её «соседи» - гора Львиная голова и уже упомянутая Сигнальная гора.

            В день прибытия, после отдыха мы отправились в местный ресторан национальной кухни, где перед ужином нас научили играть на барабанах, а потом был ужин из 15 традиционных африканских блюд. Мы всё попробовали и решили, что лучшими были куриные крылышки под острым соусом с дрожжевыми пончиками и десерт из фруктов. Про каждое блюдо нам рассказывал учтивейший официант, а в остальное время нас развлекали национальными песнями, танцами и костюмированным представлением с участием злых духов и доброго молодца. При этом и духи и молодцы были в национальных костюмах и в кедах на босу ногу))

            Потом следовала насыщенная программа на каждый день, так что мы побывали на винном производстве http://www.grootconstantia.co.za/8/about-us, чью бутылку вина попросил Наполеон Бонапарт перед смертью, погладили  гепардов в специальном питомнике, наблюдали, как резвятся в океане киты http://www.hermanuswhales.com/, побывали на мысе Доброй Надежды http://www.capepoint.co.za/, поднялись на Столовую гору, побывали в музее Двух океанов http://www.aquarium.co.za/, посетили центр шопинга и развлечений Victoria&Alfred Waterfront http://www.waterfront.co.za/Pages/Welcome.aspx, затерялись среди лавок Green Market Square http://www.sa-venues.com/attractionswc/greenmarket-square.htm, наблюдали пингвинов недалеко от центра города, побывали на крокодильей ферме и гладили крокодильчика ... Кроме этого побывали в городе-музее, каждая из его улиц – исторический памятник, а 4 дома в центре полностью сохранены в том виде, в каком они были когда-то. Каждый дом – это отображение эпохи, в которой жили колонисты.

            Кульминацией было сафари - фотоохота на большую африканскую пятёрку (Africa`s Big Five) http://www.aquilasafari.com/. Честно признаюсь, было немного страшно, т.к. все звери действительно дикие, поэтому перед тем, как сесть в джип, все подписали соглашение о том, что всё происходящее at your own risk))) Первое время в машине царила напряжённая тишина, но тут былы замечены гиппопотамы и напряжение сменилось восторгом! Впрочем, это было только начало. Далее мы наблюдали парочку африканских слонов, которые не спеша обедали растениями и на нас внимания почти не обращали. Слоны в живой природе выглядят действительно потрясающе! После этого  пасущиеся рядом зебры и антилопы (http://en.wikipedia.org/wiki/Antidorcas) кажутся уже скучными ))) Белые носороги гораздо интереснее, хотя бы потому, что они, как оказалось, могут спрятаться в кустах высотой около 40 сантиметров! Никогда раньше в это не поверили бы, но это действительно так. Носорги тоже были заняты своими делами, по соображениям безопасности мы их отвлекать не стали. Нас ещё ждали буйволы, которые являются одними их самых опасных животных из Большой пятёрки, несмотря на то, что они травоядные. Но нам повезло - буйволы отдыхали в тени, переваривая съеденную ранее траву, подобно тому, как это делают все жвачные животные, и мы вблизи их рассмотрели. Это и вправду очень мощные животные, против которого в одиночку не выступит ни один хищник Африки.  

            Самой трудной задачей было разыскать леопардов и львов.

            Welcome to Jurassic Park! - сказал наш проводник, открывая ворота, за которыми была крайне пересечённая местность – крутые горные склоны, каменистая долина и почти полное отсутствие крупных растений. На территории находятся 7 львов, которые за одни присест съедают 300 кг мяса (это примерно одна зебра). От таких подробностей разговоры в машине поутихли... Мы проехали минут 10, однако жаркое солнце заставило хищников спрятаться в тенистых укрытиях на склонах, а приближаться к ним пешком ни у кого желания не возникло))) Впрочем, мы смогли рассмотреть львов и леопарда вблизи позже, в вольере для новых обитателей парка. Если честно, то наблюдать их можно целую вечность, особенно понравилось, как огромный лев зевал и умывался, будто домашняя кошка. Те же повадки, но в каждом движении видно неподдельное величие царя зверей! Вспомнился лев из фильма «Необыкновенные приключения итальянцев в России», «Полосатый рейс» и даже начальная заставка из «Том и Джерри»... мы решили не докучать более зверю своим присутствием.

             Фотографии хранят копии наших воспоминаний и манят нас в эту замечательную страну... 

Traļi - VAĻI

Trešo reizi esmu Dienvidāfrikā un katreiz milzīgu pārsteigumu un sajūsmu saņemu no redzētā.

Pirmajā reizē milzīgs izbrīns bija par nabadzīgo rajonu, tā platību, kur dzīvo aptuveni miljons cilvēki - bez toletēm; mājās, kuras mēs sauktu par sagruvušiem šķūņiem un daudz maziem smaidīgiem bērniem. 

Otrajā reizē milzīga sajūsma bij par Cango Caves, kurās, atšķirībā no pirmās apmeklējuma reizes- izgājām piedzīvojumu tūri. 

Šoreiz pārsteidzošā milzīgā lieta bij tiešām milzīga - vairākas tonnas :)) Ar lielu cerību braucu novembra sākumā uz D-āfriku, lai redzētu vaļus. Man paveicās!!! Aizbraucot uz Hermanus, kur vaļiem patīk plunčāties, bij mazas izredzes kādu vēl šajā laikā ieraudzīt. Še-ku re-ku, 2 km tālumā redzu kā valis izlaiž savu siekaliņu, bet pēc 20 minūtēm ieraudzīju vaļa mammas muguru aptuveni 100 m attālumā! Skats bij' iespaidīgs! 

Bildē ar meitiņu Anci Etto gaidam vali parādamies :)

Un tas nebij viss! Šo 20 minūšu laikā redzēju delfīnu baru (aptuveni 50 delfīni) laiski lēkājam :)

Nez ko vēl trīs mēnešu laikā redzēsim šajā vasaras pārņemtajā vietā!?!

Inga Grizāne

Shipwreck trail- pārgājiens 6 dienas/ 5 naktis - apraksts

Shipwreck trail- uzreiz gan jāatzīst, ka nevienu kuģa vraku tā arī neieraudzījām, lai gan šajos krastos ļoti dayudzi ir avarējuši. Iemesls- pastāv likums, ka kuģa vraki nedrīkst sagandēt dabīgo ainavu un tamdēļ ir sagriežami metāllūžņos vai nogremdājami zem ūdens.

Taka piedāvā iespēju arī slack packing- tas nozīmē, ka soma ir nogādāta nākamajā naktsmājā un pašiem nav jāstiepj. Mēs tomēr izvēlējāmies nest savu pārtiku un visu pārējo, kas būs nepieciešams šī pārgājiena laikā.

Komanda

Mūsu komanda pārsvarā sastāvēja no tiem pašiem cilvēkiem, ar ko kopā iekarojām Otter trail pagājušā gada septembrī. Lielāko daļu sastāda Keiptaunas pilsētas domē strādājošie. lai gan tikai daži ir aizrautīgi sportisti, mēs visi mīlam kādreiz izrauties pie dabas krūts ar mugursomām uz muguras!

Kur atrodas Shipwreck taka

Taka atrodas labu gabalu no Keiptaunas. Ceļā mums pagāja apmēram 10 stundas, protams ar apstāšanos vienā vai otrā vietā, bet reāli ir nepieciešama pilna diena, lai nokļūtu uz takas sākuma punktu netālu no Port Alfred pilsētiņas Eastern Cape, kas savukārt ir ap +/- 900km no Keiptaunas. Ceļi ir labi un pa cēlam ir izdevība ātri iegriezties Naiznā (Knysna) un nogaršot kādu vietējo austeri. Mēs izvēlējāmies apskatīt Spitskop, kas atrodas km 10 nost no N2 maģistrāles. Vieta fantastiska, bet brīdinu, ka šis ir zemes ceļš, kas var sagādāt grūtības zemākām mašīnām.

Diena 1:

Takas pirmā diena ir visai viegla - 8km pa pludmales smiltīm. Diezgan vienkārši, bet ar ko mēs nebijām rēķinājušies ir pludmales slīpums un smiltis un vakarā jutu, ka uz pēdas veidojas tulzna, bet priekšā vēl 5 dienas soļošana!!! Tā ir, kad nenovērtē grūtības! Iesaku jums apaut kārtīgus apavus un nopietnas zeķes, ja taku plānojat iet nesot somu, pretējā gadījumā pa pludmali var soļot basām vai iešļūcenēs:)

Nakšņojām mēs interesantā ar armijas audeklu apvilktā būdiņā. Šīs nakts lukuss bija tualete!:D

Diena 2

Turpinājām ceļu pa pludmali, līdz nonācām pie "aklās" upes- upe, kas pārsvarā ir atrauta no okeāna- baidzēs tieši pirms kāpām. Atvērta ir tikai lietus sezonā vai lielā vētrā. Upē sajaucas sālsūdens un saldūdens un teorētiski to būtu jāsauc par estuāriju :) Gar upi devāmies iekšzemē, kur mūsu nākamās naktsmājas bija iekarinātas kokā! attālums ko veicām bija diezgan nogurdinošs un vietām nācās meklēt pareizo taku- bet mēs tikām galā!:) Namiņš kokā noteikti bija to vērts! Pirmo reizi kāpjot uz namiņu bija jāpiestrādā pie ticības, ka tas izturēs mūsu svaru, bet beigu beigās bija forši! mēs gulējām uz platformas ar zvaigznēm virs galvas!!!

Koka namiņš

6m virs zemes

Diena 3

Caur krūmiem un pāri ganību pļavām uz nākamām naktsmājām netālu no pludmales. Līdz nākamajai nakšņošanas vietai nonācām pāris stundās.  3 sisters- kādreiz bijis jāšanas komplekss ar skolu, šobrīd ēka tiek izmantota tādiem tūristiem kā mēs, bet stallis gan tur joprojām ir. Tā kā mēs bijām nonākuši naktsmājās jau pusdienlaikā- ko darīsim atlikušo dienu? Sākām ar drēbju mazgāšanu un pusdienām un pēcpusdienā devāmies uz pludmali. Oh, kas par pludmali!!! Fantastika! Atcerieties, ka šis ir Indijas okeāms ar siltu ūdeni (katrā ziņā, ja salīdzina ar Keiptaunas pludmalēm :P) Gar krasta līniju klintīs izveidojušies interesanti baseini, kas mums dikti atgādināja džakuzi :) Es noteikti iesaku aiziet uz pludmali šeit- bija vērts klibot turp (nu jau man uz pēdas bija tulzna!).

Diena 4

Šodien mums paredzēta laivošana! Vispirms gan mums bija jātiek līdz Kleinemonde ciematiņam, kur mūs sagaidīja takas menedžeris Deivs ar kanoe laiviņām. Daži no mums izmantoja izdevību aiziet uz attālo veikalu, uzpildīt krājumus:)

Jāatzīst, ka diena nebija no piemērotākajām laivošanai- pamatīgs vējš no virziena, kurā mums bija jādodas. Upē pat uzmeta pāris vilnīšus no spēcīgā vēja! Mēs tomēr nolēmām nelaist šo iespēju garām- iepakojām mugursomas lielos plastmasas maisos (ja nu gadījumā izdodas kanoe apgāzt) un devāmies 4 stundu airējienā pert vēju

Pēc airēšanas sekoja vairāku kilometru pārgājiens ar nakšņošanu savvaļas zvēru parkā (game farm). Mēs pa ceļam sastapām zebru baru, attālumā redzējām žirafu ģimeni, pāris injalas un boom slang- koku čūska??  nezinu kā pareizi latviski, bet visindīgākā čūska šajā kontinenta galā.

Diena 5

Pa džungļaino taciņu atgriežamies pie mūsu vakar atstātajām kanoe laiviņām un dodamies atpakaļ uz Kleinemonde ciematiņu. Tīrā bauda!!! Neliels vējiņš no mugurpuses - palīdz airēt!:) Dažiem no mums pat palaimējās noķert kādu zivi! šajā upē tadas interesanta lēkājošas zivis- un viena ieleca tieši mūsu kaimiņa laivā!!

Atgriezām laiviņas Deivam un devāmies tālāk pa pludmali kājām. Šoreiz mūs pludmale pārsteidz a negaidīti- ar vēju!!! Savilkām mugurā visu iespējamo apģērbu un uzstutējām saulenes kārtīgāk uz acīm- ne jau dēļ saules, bet gan dēļ vēja nestajām smiltīm!!! Tieciet man- bija auksti!!!

Šī bija visa pārgājiena nogurdinošākā diena! Šonakt pēdējā ceļojuma nakts- sagaidīja mūs ar luksussu- akmens namiņš - karsta duša, kārtīga virtuve un elektrība!!!

Vējš gan pūta nežēlīgu visu nakti. un vietējie prata teikt, ka šī ir viena no vējainākajām dienām pēdējā laikā. Lai gan šajā pusē bieži ir dikti vējains- okeāns tuvu- vējam ir kur ieskrieties!:D

Diena 6

Pēdējā pārgājiena diena- šo izbaudījām no sirds! Taka šodien diezgan vienkārša, tie taži kāpieni pa kāpām bija daudz vieglāki pēc labas atpūtas! Gājām nesteidzoties:) Takas galā nonācām jau 11os priekšpusdienā, kur mūs sagaidīja skaisti kalts galds ar fantastiskām pusdienām, lai varētu atgūt kilogramus, ko takas laikā bijām zaudējuši!:D 

Kopumā

Shipwreck taka ir ļoti skaista un daudz vieglāka par jau pieminēto Otter trail. Vietām ir jāmēro taka turp un atpakaļ, bet kopumā tā ir fantastiska aktīvā atpūta! Taka ir piemērota arī ne ļoti aktīviem ļaudīm un bērniem, es tiektu- no 12 gadu vecuma. Ir iespējams takas dienu skaitu samazināt, izņemt kanoe braucienu un visādi citādi pielāgot, bet tas ir jāpārrunā ar Deivu:) 

Izbaudiet!!!:)

Shipwreck trail- pārgājiens 6 dienas/ 5 naktis

Mēs vakarnakt atgriezāmies mājās no 6 dienu/ 5 nakšu pārgājiena gar Eastern Cape pludmali. Kas par fantastisku piedzīvojumu!!! Apraksts un foto sekos drīzumā:)

Kāpas! Izmēru salīdzinājumam- cilvēki fotogrāfijā;)

Izberam smiltis no zābakiem:)

Vaļi un haizivis Keiptaunā

Dienvidāfrikā, tai skaitā, Keiptaunas apkārtnē ir sastopami ne tikai ekskluzīvie Āfrikas dzīvnieki, šeit ir sastopamas arī tādas "ūdens slavenības" kā vaļi un haizivis!!!

Vaļi

Runājot par vaļiem, galvenokārt tiek minēts Dienvidu pareizais valis, kas Dienvidāfrikas krastu apdzīvo no jūlija līdz oktobrim. Kāpēc tāds ineteresants vārds?

Dienvidu- tāpēc, ka šis valis dzīvo dienvidu puslodē,
pareizais- pareizais valis, kuru medīt. Nav agresīvs, peld lēnu un negrimst, kad nogalināts!

Stāsta, ka esot bijis arī tāds Ziemeļu pareizais valis, bet mēs ziemeļnieki esam dikti aktīvi mednieki - izmedījām vali līdz izmiršanai :(

Vislabāk vaļus vērot no laivas, jo šie vaļi ir ļoti ziņkārīgi un bieži vien piepeld pie laivas ļoti tuvu. Interesentiem tiek piedāvātas speciāli vaļu vērošanas izbraucieni ar laivām. Vaļus var vērot arī no sauszemes- vislabākā vieta jādai nodarbībai ir Hermanus pilsētiņa.

Vaļu vērošana no laivas

Lai skaidrs, ka tā nav klints:)

Keiptaunas apkārtnē ir sastopami arī citi vaļi, kā pilotvalis, valis slepkava un braida valis, bet šos vaļus ieraudzīt var tikai tie, kam palaimējas;)

Haizivis

Haizivis atšķirībā no vaļiem pie mums ir sastopamas visu cauru gadu!:) Vai nav super?:D Visslavenākā no haizivīm, protams, ir lielā baltā, kuru tiešām šeit iespējams arī apskatīt. Lai arī hazivis Dienvidāfrikas ūdeņos ir apskatāmas visu cauru gadu, aktīvākā sezona ir ziemā (lasi jūlijs - septembris), tad arī redzamība ūdenī ir skaidrāka. 

Lielā Baltā. Paldies Eduardam par bildem!

 Mēs ieteiktu aplūkot šīs jūras plēsoņas no droša attālumu un drošā vidē- niršana ar haizivīm ar būri. Niršana ar haizivīm tiek piedāvāta, gan False bay līcī gan Ganbaai. gansbai visu cauru gadu, False Bay tikai sezonā. Ja ir vēlēšanā "ieskatīties haizivij acī", tad vēlams atvēlēt šim pasākumam pilnu dienu.

Niršana ar haizivīm Gansbaai

Nirēja sertifikāts nav nepieciešams, pastāv vecuma ierobežojums. 

Ruth First - latvieši Keiptaunā

Augusts Dienvidāfrikā ir sieviešu mēnesis un šorīt vietējā radio dzirdēju īsu apstāstu par pret-aparteīda cīnītāju Ruth First (Rūta Pirmā? Firsta?) un nolēmu padalīties ar Rūtas biogrāfiju arī šajā saitā:

Ruth First ( 4 May 1925 – 17 August 1982) Žurnāliste un politiķe

Ruth First, šis foto izmantots kā atsauces foto sienas gleznojumam Johannesburgas rajonā Soweto, kā arī pastmarkai (sērijā: Dienvidāfrikas varoņi), kas veidoti, lai godinātu Ruth First piemiņu. 

Rūtas vecāki Julius First (mēbeļu izgatavotājs) un Matilda Levetan (šie ir angliskotie vārdi) ir ebreju imigranti no Latvijas, kas ieradās Dienvidāfrikā 1906. gadā un kļuva par Dienvidāfrikas Komunistiskās partijas dibinātāj-biedriem. Rūta ir dzimusi un augusi Johannesburga, kur arī darbojās Komunistiskajā partijā, kas vienojās kopējā cīņā pret aparteīdu ar Āfrikas Nacionālo Kongresu (ANC), ar mērķi gāzt aparteīda valdību. Arī šodien ANC ir valdošā partija Dienvidāfrikā. 

Rūta bija pirmā savā ģimnenē, kas studēja universitātē, Studiju laikā Rūta aktīvi darbojās studentu padomēs un sanāksmēs, tai skaitā,  blakus Nelsonam Mandela (turpmākais DĀR prezidents un Nobela miera prēmijas laureāts) un Eduard Mondlane (Mozambikas brīvības cīnītājs). 

Rūta un Nelsons Mandela

Pēc universitātes Rūta strādāja Johanesburgas pašvaldībā un vēlāk kļuva par radikālās avīzes "The Guardian" galveno redaktori. "The Gardian" vēlāk tika aizliegts kā pretvalstisks laikraksts. 1949.gadā Rūta apprecējās Joe Slovo - ebreju pret-aparteīda cīnītāju un komunistu. Šodien braucot no lidostas uz Keiptaunas centru ceļa labajā pusē mēs redzam Joe Slovo vārdā nosaukto attīstības kvartālu. 

Rūta ar vīru Joe Slovo un bērniem

Rūta kļuva par aktīvu pret-aparteīda cīnītāju gan žurnālistikā, gan politikā. Rezultātā 1960.gadā Rūta tika iekļauta nevēlamo personu sarakstā un 1963 arestēta. Rūta cietumā pavadīja 117 dienas, balstoties uz tā saucamo 90-dienu aizturēšanas aktu (bez apsūdzības celšanas). Rūta bija pirmā baltā sieviete, kas tika arestēta balstoties uz minēto aktu. 

1964.gadā Rūta devās trimdā vispirms uz Londonu, kur aktīvi darbojās Britu Pret-Aparteīda kustība, 1972. darbojās pētniecībā Mančesteras universitātē un 1973-1978 gadam pasniedza lekcijas Durham universitātē. 1978.gada novembrī  Rūta kļuva par direktori pētniecības apmācības programmai Eduardo Mondlane universiādē Maputo (Mozambikā). Rūta tika noslepkavota 1982.gada 17. augustā, kad viņa atvēra vēstulē atsūtīto bumbu, kas tika sūtīta pēc Dienvidāfruikas policicas pavēles. 

Ruth First biogrāfija angliski

Ja jums ir pieejama papildus informācija par Rūtas vecākiem vai radiniekiem Latvijā, lūdzu dalieties ar šo informāciju:) 

Ritma