Diena 11: Vīna ieleja (Stellenbosch, Franschoek)

1.janvāris Dienvidāfrikā ir izveidojusies par "nacionālo pludmales dienu" - ne jau oficiāli, bet visi tomēr zin un dodas uz pludmali. Tieši tamdēļ mēs izvēlējāmies pretējo- davāmies prom no pludmales. Todien pludmale izrādījās ne tikai pārpildīta ar cilvēkiem, bet arī vēja pārņemta, šeit pierādījums:

Strand pludmale. Paldies Taigai par bildi:)

Mūsu izvēle šoreiz- Dienvidāfrikas lauki! Kā pirmo apsatījām Vergelegen vīna darītavu tepat Somerset West. Vergelegen tulkojumā nozīmē "atrodas tālu", jo laikā, kad to izveidoja, 50km  no Keiptaunas bija uzskatāms par visai nozīmīgu attālumu. Šī saimniecība piederēja tā laika Keip-kolonijas gubernatoram Vilemam Adrianam van der Stelam (Willem Adrian van der Stel), kurš gan neesot pienācīgi veicis gubernatora pienākumus un tāpēc īpašumi viņam tika atsavinātu un pats tika aizsūtīts atpakaļ uz Holandi.

Vergelegen vīna pagrabs

Vergelegen saimniecību iepazinām gan no iekšpuses, gan ārpuses. Jāpiemin, ka no ārpuses vīna pagraba iepazīšana bija visai apgrūtinoša, jau iepriekš pieminētā vēja dēļ - nevarēja dzirdēt ko gids stāsta un dažam labam nācās skriet pakaļ cepurei :D. Pēc procesa un pagraba iepazīšanas, kārta bija vīnam!

Vīna degustācija Vergelegen vīna darītavā

No Somerset West devāmies uz Stellenbosch pilsētiņu. Kas ir otrā vecākā pilsēta Dienvidāfrikā. Stellenbošas vīna ceļš ir arī vecākais vīna ceļš valstī. Paskatieties veikala plauktos p[ie Dienvidāfrikas vīniem, liela daļa no tiem nāks no Stellenbošas reģiona. Pilsētiņa ir diezgan jauka un romantiska, ar ozolkokiem rotā'tām ieliņām. Iegriezamies Omm Samie se Vinkel veikaliņā- kas sniedza ieskatu kā izskatījās veikaliņi nemaz ne tik senā pagātnē:)

Ar vienu vīna darītavu, protams, nepietiek, tāpēc devāmies nodegustēt vīnu arī Warvik vīna darītavā, kas gatavo arī Pinotage- vienīgo pa īstam Dienvidāfrikas vīna šķirni- tā ir izveidota Stelenbošas universitātes paspārnē. 

Aizbraucām apskatīt arī Frančuku, kas ir slavena tieši ar franču hugenotu kādreizējo koncentrāciju šajā apvidū. To vēl atgādinu vīna darītavu nosaukumi: La Motte, La Provence u.c. pati franču valoda gan nav izdzīvojusi, bet Dienvidāfrikai lielā mērā par labām vīndarītāju tradīcijām jāpateicas franču ietekmei.

Skats no Tokara vīna darītavas. Foto no personīgā arhīva.

Atpakaļceļā braucām pa Hellshoghte (Elles augstumiem), kas ieguvis šādu nosaukumu pateicoties izvēlētajai kalna pārejai. Tāpat kā daudzas citas kalnu pārejas, arī šī ir izveidota uz kādreizējās ziloņu takas. Ziloņus gan mē- cilvēki esam no šī apvius jau sen "izdzīvojuši".  Pa ceļam iegriezāmies Tokara vīna darītavā, kas diemžēl jau bija slēgta vīna degustācijām. Tomēr skati joprojām bija iespaidīgi:)

Pirms atgriezāmies naktsmājās nobraucām gar pludmali, kas joprojām mutuļoja no lielā apmeklētājus skaita, kas bija atbraukuši ne tikai ar privātajiem auto, bet autobusiem!!!

R

Diena 10: Kāpiens Steenbras upes ielejā

2012.gada pēdējā diena. Vai tad to var tā mierīgi pavadīt, sēžot pludmalē? Protams, nē! Labāk kāpsim kalnā!!!:) Šoreiz mana iecienītākā taka- Steenbras upes ieleja.

Steenbras upes tilts pie ietekas okeānā.

Taka sākas no okeāna krasta un iet dziļāk kalnos. laiks ir fantastisks, nav neviena mākonīša. Kāpiens noteikti ir daudz mierīgāks un vieglāks nekā Galda kalna iekarošana:) Taka iet augšā, lejā, tad atkal augšā un lejā un vēl trešo reizi augšā un lejā- trīs labas lietas. Un kas ir visfantastiskākais - otrā galā mūs gaida dabīgi klintīs izveidojušies baseini - kā radīti atveldzējošai peldei pēc karstā kāpiena!

Steenbras upes baseini, vietējiem zināmi arī kā  Kristāla baseini. 

Otrais baseins, lielākais.

Ja vēlaties apskatīts šo baseinus dzīvē, der atcerēties: ka biļetes jāiegādājas iepriekš Helderberg Nature reserve (Somerset West), grupā jābūt ne mazāk par 3 cilvēkiem un bērni, kas jaunāki par 12 gadiem, nav atļauti uz šīs takas. 

Es no sirds iesaku šo vietu apmaklēt, ja jums ir tāda iespēja:).

Diena 9: Āfrikas tālākais dienvidu punkts

No rīta viesu nama īpašnieki mums ir sarūpējuši fantastiskas brokastis- omlete pēc katra gaumes un svaigi malts ogu kokteilis katram glāzē. Nemaz nepieminēsim dažādās broksatu pārslas un augļus:) Nevienam īsti negribas pamest šo fantastisko viesu namu. Tomēr mums plāns ir visai iespaidīgs- jāapskata Āfrikas kontinenta tālākais dienvidu punkts. Lai gan kilometru ziņā tas nav šāsumīgi tālu (ir veikti garāki pārbraucieni) tomēr jāņem vērā, ka šoreiz nebrauksi vis pa lielo šoseju, bet pa mazākiem reģionālajiem ceļiem.

Ap puklsten 12iem ierodamies Aghulas ciemā, kas izvietots turpat pie Adatas raga. Pirms došanās uz pašu ragu, iegriežamies vēsturiskājā un joprojām aktīvajā Aghulas bākā. Drosmīgākie no mums tiek līdz pašai augšai- ne tik drosmīgie, paliek zemākā stāvā:)

Adatas rags savu nosaukumu ir ieguvis pateicoties kopmasa adatiņai, kas ik palaikam ir lēkājusi un rādījusi dažādu rādījumu. ņēmām un pārbaudījām šo teoriju:) Adatiņa tiešām lēkāja ap 10 grādu leņķi! Adatas rags savu nosaukumu ir pelnījis!

Adatas raga piemiņas zīme

Adatas rags, fonā Adatas raga bāka

Stāsta, ka šeit satiekas Indijas un Atlantijas okeāns... man gan gluži negribētos piekrist, jo nevar novilt svītru ūdenī. Balstoties uz faktiem par ūdens temperatūru un okeāna straumju virzību, jāsaka, ka šeit satiekas Indijas okeāns ar sajaukumu, kurā ir manāmas gan siltās Aghulas straumes, gan aukstās Bengāļu straumes ūdeņu iezīmes:)

Izpētījuši Adatas ragu devāmies pusdienot vienā no vietējiem restorāniem- jāazīst, ka pieredze nebija no tām labākajām. Maltītei jau nebija ne vainas, bet restorāns šķiet nespēja tikt galā ar lielo ļaužu pieplūdumu un mums pusdienas bija jāgaida turpat vai stundu. No Aghulas atvadījāmies tikai ap pulksten 4 pēcpusdienā un devāmies uz Hermanus.

Hermanus pilsētiņa ir slavena ar vaļu vērošanu sezonas laikā, kas ir jūnijs- novembris. Brauciens mums tomēr sagādāja piedzīvojumu- tā paša ugunsgrēka veidā. Šoreiz mums nācās gaidīt kāmēr ugunsdzēsēji nozāģēs pie ceļa esošos kokus, kas cietuši ugunsgrēta laikā. Veiksmīgi nonācām Hermanus, kur varējām izbaidīt īsu psataigu gar klinšaino pakrasti. 

Hermanus piekraste

Naktsmājās mēs nonācām vēl apmēram pē 2 stundām, kad jau bija iestājusies tumsa. Diemžēl tās vēl nebija piedzīvojumu beigas- izrādās nakstmāju saimnieki arī izbrauku;si brīvdienās un atstājuši par uzraugu vietējo palīgu, kas lāga netrunā ne angliski, ne afrikāns. Lai nu kā veiksmīgi visu atrisinājām un beidzot varējām doties ilgi gaidītajā dušā un izbaidīt naktsmieru:)

Diena 8: Āfrikas dzīvnieki un svelme

Devītās dienas rīts, apēdam to, kas ēdams, sakrāmējam koferus un atvadamies no Tsitsikamma reģiona un dodamies vērot to, kas noteikti Āfrikā jāredz- Āfrikas dzīvniekus. Mūsu izvēlētais safari parks saucas Plettenberg Bay game lodge. Tā saucamais safari jeb game drive notiek vaļēja tipa džipā. Mums paveicās, ka bija silts un jauks laiks, bet bieži šāda veida auto ir nelādzīgi vējains un auksts- tāpēc vērts paķert līdzi jaciņu:)

Žirafe pie koka, kur vinai nebūtu jābūt:) apkārt ir salikti akmeņi, lai žirafe nepostītu kokum, bet viņa tik un tā!

Taisnības labad, mūsu brauciena laikā lauvas bija izlaidušies ēniņā karstuma dēļ. Šis foto no mana arhīva.

Es ar dzīvnieku bildēm būšu skopa, visā visumā- tas ir jāredz un jāizbauda savām acīm:) 

Pēc safari izbrauciena mums ir paredzēts garš pārbrauciens uz Swerllendam, kur ieplānotas nākamās naktsmājas. Pa vidu vēl ieplānots iegriezties Aloe Ferox (radiniece Aloe Vera) fabrikā, taču šo plānu mums neizdodas īstenot jo tuvumā plosās krūmu ugunsgrēki un alveju fabrika ir slēgta. Mums izdodas apskatīt arī ugunsdzēsēju helikopteru darbībā. 

Uzpildam degvielu un esam gatavi doties tālāk. Taču, ak vai, šoseja ir slēgta to pašu nelaimīgo ugunsgrēku iespaidā. Mums nākas veikt neplānotu apkārtceļu, kas ir zemes ceļš un apkārt rēgojas un kūp tiko izdegušas eikaliptu audzes un feinbos krūmāji. Visai baisi. 

Laimīgi tomēr tiekam līdz asfaltam T veida krustojumā, kas joprojām nav šoseja uz kuras mums jānokļūst. Priekšā zīme: uz vienu pusi Swellendam, kur mums jābrauc, uz otru Stilbay. Es zinu, ka Stilbay ir jauka pludmale un tā nav pārāk tālu no mūsu krustojuma (te jāatzīmē, ka DĀR uz zīmēm neliek km). Ir ātrais piedāvājums- braucam nopeldēties!!! Tā arī darām:)

Stilbaai pludmale.  Paldies, Taigai par bildi.

Daži no mums ir kaislīgi peldētāji, citi ne tik ļoti- tomēr kāju izstaipīsana pēc kratīšanās busiņā, visiem nāk par labu:) Pēc ātrās atpūtras dodamies uz mūsu galamērķi Swellendam, kuru arē veiksmīgi sasniedzam ap 6 vakarā - visi esam izbadējušies un izvēlamies vietējo restorānu vakariņām- ņamm! Tikai ap 9.30 vakarā veiksmīgi ierodamies naktsmājās. Huh, pamatīga dieniņa!!! :)

Ritma

Diena 7: Iekaramie tilti, ziloņi un Naizna

Iepriekšējā vakarā esam sarunājuši, ka brokastosim visi kopā un apēdīsim to, kas nu kuram ir aizķēries:). Esam savākušies uz brokastīm gandīz pilnā sastāvā, izņemotvienu no mūsu dāmām, kura izrādās izmantoja izdevību un devās apskatīties kā izskatās viens no pasaules gumijlēkšanas tiltiem. Tā kā mūsu ceļojums iekrita karstākajā tūrisma sezonā, lēkšana ar gumiju jau sākās 7.30 no rīta! Pēc brokastīm arī mēs pārējie aizgājām paskatīties uz tiem dullajiem, kas lec. nevien no mums "nesaņēmās":).

Blaukraans tilts

No Bungy tilta devāmies apskatīt Stormsriver iekaramos tiltus, kas atrodas Tsitsikamma dabas parkā.

Stormsriver iekaramie tilti

Izstaigājuši tiltu taku un izpildījuši šīs dienas fizisko aktivitāšu dozu, dodamies apskatīt un aptaustīt Naiznas ziloņus. Kā tad bez ziloņiem Āfrikā!!!

Šie ziloņi ir bāreņi un atstumtie, ko viņu pašu suga nav pieņēmusi un tamdēļ ir cilvēku izloloti un uzaudzināti. Lai gan ziloņi ir pieradinātie, tie joprojām ir dzīvnieki un ciemojoties pie ziloņiem ir jāievēro drošības noteikumi. Sākumā, katrs no mums nopērk spainī ar dārzeņiem un augļiem, ar ko pielabināties šiem milzeņiem. Pieņemu, ka tie ir dārgākie dārzeņi un augļi, ko man ir nācies Dienvidāfrikā pirkt :) Ziloņiem protams iztukšot tādus mazus spainīšus daudz laika nevajag. Kolīdz spainīši tukši viņiem interese par ciemiņiem zūd un nu mēs varam ziloņu uzraugu klātbūtnē ziloņus aptaustīt un kārtīgi apskatīt.

Naiznas ziloņu parks

Pēc pamatīgiem iespaidiem dodamies uz Naiznas pilsētiņu, kas ir viena no slavenākajām atpūtnieku pilsētiņām Dienvidāfrikā. Jāatzīst, ka latviešiem naiznas popularitāti ir pagrūti saprast. Kāpēc? Tāpēc, ka dienvidāfrikāņiem mežš ir ekskluzīva dabas parādība un tieši meži, ūdens un vēsais klimats viņus fascinē! Naiznā katrs gāja, kur pašam patīk un izbaudīja to, kas patīk. Turklāt šoreiz arī austeres bija dabūjamas!:) 

Pirms atvadījāmies no Naizas, vēl paspējām nopirkt vakariņām pārtiku. Šovakar ieplānots braai- gaļas cepšana uz uguns dienvidāfrikāņu gaumē.  Bija garšīgi:)

Diena 6: No pustuksneša uz lietus mežiem

No rīta labi izgulējušies bijā gatavi doties uz Kango stalaktītu un stalagmītu alām. Labi, ka mēs izbraucām laicīgi un dabūjām biļetes uz nākamo ekskursiju alās, jo pēc padsmit minūtēm meitene mikrafonā ziņoja, ka nākamā tūre pieejama tikai pulksten vienos pēcpusdienā. 

Kango alas, Oudtshoorn. Paldies Arvim par bildi.

 Alās ir pieejamas diva veida ekskursijas- standarta un piedzīvijumu tūres. Standarta tūre ir vienkārša (stunda), piedzīvojumu tūrē jāspraucas pa šaurām un šmaugām vietām (pusotra stunda). Ja izvēlieties piedzīvojumu tūri rēķinieties, ar papildus laiku un nošmulētu apģērbu.

Pēc skaistas pastaigas pa Kango alām, devāmies iepazīt strausu audzēšanas īpatnības- kā nekā Oudtshoorn sauc par Strausu galvaspilsētu. Strauss izrādās ir dikti ineteresants putns un  nebūt nebāž galvu smiltīs, kad sabaidīts:) Drosmīgākajiem (un ar svaru zem 75kg) piedāvā pat izjāt ar strausu. Diemžēl mums šī laime nespīdēja, jo diena bija ļoti karsta un jājam-putnam draudēja pārkaršana. Temperatūra ap +40 grādiem celsija.

Pēc strausu audzētavas apmeklējuma devāmies uz Cango wildlife ranch, kas būtība ir mikslis starp zoodārzu un iestādi, kur glābj retas sugas. Bija iespēja paskatīties acīs baltajam lauvan, Bengālijas tīģerim, gepardam un leopardam. Vai jūs ziniet kā atšķirt gepardu no leoparda? :D

Pēc tik saspringtas un karstas priekšpusdienas devāmies ceļā uz Tsitsikamma reģionu, kas atrodas jau lietus mežu zonā. Grūti iedomāties, ka stundas brauciens šķir tik dažādas dabas zonas: karstu pustuksnesi un vēsus lietus mežus. Mums to izdevās izbaudīt uz savas ādas pilnībā, jo lietus mežos tiešām lija. 

Tā kā mums programmā todien nekas vairāk nebija paredzēts nolēmām piestāt pa ceļam Naiznā (Knysna), kas pazīstama ar austeru audzēšanu. Protams, nolēmām noprovēt slavenās Naisnas austeres. Diemžēl mums nepaveicās, jo kādu neizskaidrojamu iemeslu dēļ visos restorānos austeres bija izmārdotas. Nāksies mums brauk uz Naiznu vēlreiz. Pēc vakariņām devāmies uz savām naktsmājām pie pasaulē augstākā komerciālā gumijlēkšanas tilta. Bet par to jau nākamajā dienā;)

Diena 5: Caur Montagu uz Oudtshoorn

Paarl kalni. paldies Arvim par bildi.

Pēc iepreikšējās dienas lielā kāpiena šodien ir plānots garš pārbrauciens uz 400km attālo Oudtshoorn pilsētu. Braucām mēs pa N1 garām Paarl pilsētiņai un pāri Du Toits Kloof kalnu pārejai. Šodien mūs kalnu pārejas priecēs pa pilnam:)

Lai jokļūtu uz Montagu pilsētiņu, mums bija jābrauc cauri vairākiem vīna reģioniem- Paarl, Wellington, Robertson un kā tad tādā gadījumā nenobaudīt vietējo ražojumu?!? Sākām mēs ar Rooiberg vīna darītavu un vēlāk izbaudījām Klipdrift brendija degustāciju - ražots tomēr no vīna produkta :D

Kad nonācām pie Montagu karstajiem avotiem bija jau pēcpusdiena! Diemžēl nolēmām izlaist peldi karstajos minerālajos avotos, jo attiecīgā atpūtas vieta bija pārblīvēta ar cilvēkiem un mēs nebūtu to izbaudījuši. Jāatceras, ka mūsu brauciens notika pašā gada nogalē, kas ir visiecienītākais atpūtas laiks. Salīdzinājumam: iedomājieties, ja Jāņi un Ziemassvētki būtu salikti kopā jūnija vidū + pēc pāris dienām būtu Jaunais gads :). 

Ap šo laiku bijām arī izsalkuši un nolēmām iegriezties kādā vietējā ēstuvē, kur tiešām bija jauki un garšīgi, turklāt piedāvāja arī vietējā alus brūvējumu, kas nemaz netraucēja, jo diena bija karsta. Pilniem punčiem turpinājām ceļu uz Oudtshoorn, braucot pa R62- garāko vīna ceļu pasaulē, piestājot skaistākajās kalnu pārejās. 

Dienvidāfrikā ir ierasts redzēt nestandarta ceļa zīmes- vajag zīmi ar pingvīnu? Uzliks! Vajag zīmi, ka nedrīkst stopot? Uzliks! Vajag brīdinājumu, ka ceļu var šķērsot aizsargājams krupis? Arī tādu uzliks! Šoreiz mēs sastapāmies ar brībinājuma zīmi, ka ceļu var šķērsot bruņurupuči- un kā reize vienu tādu bruņurupuci arī satikām:)

Savās naktsmājās Oudtshoorm mēs ieradāmies vakarā jau pēc darba laika beigām un plānotais brauciens uz Cango alām bija jāatliek uz nākošās dienas rītu.

Du Toits Kloof pāreja. Paldies Arvim par bildi

Klipdrift - taupīsim ūdeni!!!

Montagu kalni. Paldies Arvim par bildi

Montagu karstie avoti. Paldies Arvim par bildi.

Route 62 kalna pāreja

Glābjam bruņurupuci uz R62